Gildfordas slimnīcā 25. aprīlī mira tālbraucējs kapteinis Augusts Nicmanis. Vēl līdz marta beigām viņš vadīja tvaikoni "Spīdola" un par spīti saviem 72 gadiem jutās spirgts. Bet tad atklājās nedziedināma slimība, un īsā laikā sīkstais jūras braucējs bija aizsaukts Aizsaulē.

Augusts Nicmanis dzimis lauksaimnieka ģimenē Duntes pagasta Vangos 1885. gada 14. maijā. Šai Vidzemes jūrmalas novadā latviešu jūrniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu pagājušā gadsimteņa otrā pusē. Jūrmalnieki kļuva tālu jūru braucēji un paši savu kuģu cēlāji. Īsos gados tur radās vesela tirdzniecības flote. Tas bija vēl burinieku laiks, un uz buriniekiem arī Nicmanis sāka savas jūras gaitas. Viņš apmeklēja Jūrskolu Ainažos pie Dāles, vēlāk mācījās Mangaļos pie Breikša un nobeidza Liepājā pie jaunā Dāles. Pirmā pasaules kara laikā Nicmanis strādāja Arhangeļskā uz kuģiem, kas evakuēja britu karaspēku uz Angliju. Kad 1918. gada rudenī Latvijas nacionālās padomes uzdevumā Londonā ieradās Zigfrīds Meierovics meklēt rietumvalstu atzīšanu jaunajai Latvijas valstij, kas toreiz vēl nebija proklamēta, Nicmanis nodeva Meierovicam ziedojumu no saviem jūrnieka ietaupījumiem. Atgriezies Latvijā, Nicmanis bija kapteinis uz kuģiem "Neibāde", "Koknese" un "Kūrs". Jūras gaitas viņš turpināja arī Otrā kara laikā, piedzīvodams dažu riskantu brīdi un kuģa avāriju. Pēc kara beigām Nicmanis bija tvaikoņa "Spīdola" kapteinis, palikdams šai amatā līdz pat savām pēdējām dienām.  29. aprīlī tuvinieki un darba biedri aizvadīja aizgājēju uz pēdējo dusu latviešu nodalījumā Brukvudas kapsētā. (Latvija, 31.08.1957)