Jēkabs Vulfsons, iepriekš Vulfs (vācu: Jacob Wulfsohn (Wulf); krievu: Jакобъ Вулфсонъ) dzimis saimnieka Jēkaba Vulfa[1] un viņa sievas ? ģimenē. Dzimšanas vieta – Kurzemes guberņa,[7] Pētermuiža.[1, A]

Ticība: luterticīgs.

Pārgājis dzīvot uz Rīgu.

Nodarbošanās: strādnieks[12] – strādājis cukurfabrikā,[1] pēc laika kļuvis par cukurfabrikas īpašnieku,[2, 4] bet pēc pāris gadiem atkal bijis strādnieks;[3, 13, B] vēlāk – būdeļnieks,[5] pārdevējs[14] un gruntnieks.[6] Pēc Krievijas impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas strādniekiem – nodokļu maksātājiem.[11] Veicis pērmindera pienākumus[6] [Rīgas Sv. Jāņa] ev. lut. baznīcā.[10]    

Laulājies ar Mariju Stilpnieci 25.02.1851 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā.[4] Uzsaukti – Rīgas Jēzus baznīcā[1, 12] saziņā ar Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes mācītāju.[1]

Bērni: dēli – Jēkabs, Kārlis Teodors, Rūdolfs Miķelis, Andrejs Ludvigs un Jānis Ādolfs; meitas – Luīze Amālija un Ludovika Marija Juliāne.

Ap 1868. g. nomainījis uzvārdu “Vulfs” uz “Vulfsons”.[5]

Dzīvojis Rīgā, Mītavas priekšpilsētā, Ziepniekkalnā, policijas numurs 24;[13] Ziepniekkalnā 69.[14]

Piederējis nekustamais īpašums Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15.[8] Domājams, 19. gs. beigu Rīgas adrešu grāmatās[13, 14] norādītās (augstākminētās) adreses attiecināmas uz šo pašu īpašumu. 20. gs. sākumā ēku numerācijas maiņas dēļ īpašumam jau bijusi cita adrese – Numurmuižas iela 21.[9]

Aizgājis bojā 09.02.1895 (pēc v. s.) plkst. ¼  1 pēcpusdienā 72 gadu vecumā.

Apbedīts 12.02.1895 (pēc v. s.) Rīgā, Torņakalna kapsētā.[7]

1896. g. janvārī presē publicēts sludinājums par mantojuma atklāšanu.[11] 1900. g. decembrī Rīgas apgabaltiesā skatīta  Jēkaba Vulfsona mantojuma lieta. Saskaņā ar apgabaltiesai iesniegto paziņojumu mantojamās mantas sastāvā bijis nekustamais īpašums Rīgā,  4. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 477. numuru.[C]

Pamatojoties uz apgabaltiesas nolēmumu, 06.01.1901 (pēc v. s.) atraitnes Marijas Vulfsones vārdā Rīgas – Valmieras apgabala Zemesgrāmatas nodaļas priekšniekam iesniegts lūgumraksts par minētā nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā uz viņas un bērnu: Kārļa Teodora, Andreja Ludviga, Jāņa Ādolfa, Luīzes Amālijas un Ludovikas Marijas vārda. Rīgas – Valmieras zemesgrāmatas priekšnieka nolēmums: iesniegtais dokuments pievienots zemesgrāmatai un uz tā pamata Rīgas pilsētas 4.  hipotēku iecirkņa zemesgrāmatu reģistra 477. nodaļā, II daļā, 1. iedaļā ierakstīts pants: uz Rīgas apgabaltiesas lēmuma pamata nostiprināts īpašums augstākminētām personām turpināmā mantas kopībā, saglabājot Rīgas pilsētas virsīpašumu.[8]

A Kurzemes guberņas teritorijā bijušas divas Pētermuižas un viena Pētera muiža, kuras pēc Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā iedalījuma atradušās Bauskas, Jelgavas un Liepājas apriņķī.

B Sākotnēji varētu domāt, ka baznīcu grāmatu ierakstos pieļauta kļūda: uzsaukšanas ierakstā[1] līgavainim kā arods norādīts cukurfabrikas strādnieks, bet, pēc divām nedēļām laulājoties,[4] līgavainis jau ir cukurfabrikas īpašnieks. Bažas kliedēja pirmā dēla dzimšanas ieraksts,[2] kurā arī norādīts, ka tēvs ir cukurfabrikas īpašnieks, kurš dēlam kūmās aicinājis cienījamu kungu un divus fabrikantus.  

C Minētā nekustamā īpašuma adrese – Rīga, Numurmuižas iela 15.

Avoti:

1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1847-1859 latviešu, vācu. Laulātie; 63. kadrs, 13. ieraksts.
2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1845-1853 latviešu. Dzimušie; 283. kadrs, 242. ieraksts.
3. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1845-1853 latviešu. Dzimušie; 413. kadrs, 370. ieraksts.
4. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1851-1851 latviešu. Laulātie; 4. kadrs, 23. ieraksts.
5. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1860-1868 latviešu. Dzimušie; 600. kadrs, 298. ieraksts.
6. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1889-1899 latviešu. Laulātie; 63. kadrs, 135. ieraksts.
7. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1892-1903 latviešu. Mirušie; 106. kadrs, 47. ieraksts.
8. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5882. l.
9. LVVA, 2942. f., 2. apr., 5669. l.
10. Kirchliche Nachrichten. Begraben. Düna Zeitung, Nr. 41 (1895, 18. Febr.), S. [6.]
11. Locales. Nachlaßproclame… Rigasche Rundschau, Nr. 17 (1896, 22. Jan.), S. 3.
12. Proklamirte. Rigaische Stadtblätter, Nr. 8 (1851, 22. Febr.), S. 64.
13. Rigasches Adress-Buch für 1868/69. Riga : N. Kymmel, 1868. S. [286.]
14. Rigasches Adress-Buch für 1877. Riga : N. Kymmel, 1877. S. 225. [245.]