Jau skolas gados aizrāvies ar ķīmiskiem eksperimentiem. Studējis Bonnas (1820), Erlangenes (1821), Sorbonas (1822 – 1824) universitātēs. Sorbonas universitātē strādājis Gei-Lisaka laboratorijā. No 1824. gada Gīsenes universitātes mācībspēks. 1825. gadā Gīsenes universitātē noorganizējis Ķīmijas laboratoriju. No 1852. līdz 1873. gada Minhenes universitātes profesors.

1823. gadā, vienlaikus ar F. Vēleru, konstatējis organisko savienojumu izomēriju. 1832. gadā, kopā ar F. Vēleru, konstatējis, ka organiskie radikāļi pāriet no viena savienojuma uz otru, nemainoties. 1835. gadā ieteicis terminu «aldehīds». 1839. gadā devis pirmo katalīzes izskaidrojumu. 1840. gadā publicējis augu minerālās barošanas teoriju, kas deva pirmo impulsu minerālmēslu lietošanai. 1832. gadā sācis izdot žurnālu «Annalen der Pharmazie» (no 1839. gada – «Annalen der Chemie und Pharmazie»). Pēc Lībiga nāves no 1874. gada žurnāls iznāk ar nosaukumu «Lnibigs Annalen der Chemie».

Avots: http://www.kimijas-sk.lv