Dzimšanas vieta: 1898.g. Daugavpils;

miris: 26.01.1942.g.

Kirovas apgabals, Vjatlags

informācijas avots:

Aizvestie

Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.

Otrais papildinātais izdevums.

***************************************

Dzimis 1898. g. 16. jūn. Dzelzavas pag. Komos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna, dz. Lēcone. Latvietis, luterticīgs.

No 1907. g. mācījies Dzelzavas pagastskolā, no 1910. g. Jaungulbenes ministrijas skolā, no 1912. g. Madonas proreālskolā, no 1914. g. L. Ausēja reālskolā Cēsīs.

1. pasaules kara laikā no 1916. g. janv. mācījies Ostrovas reālskolā (Pleskavas gub.). 1917. g. rudenī neilgu laiku bijis kantorists Krievijas armijas 3. inženieru un celtniecības družīnā.

1917.–18. g. studējis inženierzinātnes uz Maskavu evakuētajā Rīgas Politehniskajā institūtā (Inženieru nodaļā).

1918. g. atgriezies Dzelzavas pag., strādājis vecākajam brālim piederošajos Komos.

1918. g. beigās–1919. g. pavasarī Dzelzavas pag. Bezzemnieku padomes sekretārs un kancelejas darbinieks.

1919. g. 23. martā mobilizēts Padomju Latvijas armijā, 18. Padomju Latvijas strēlnieku pulka sastāvā, dienējis Rēzeknē, pēc tam Daugavpils cietoksnī, frontē, kaujās ievainots. 1919. g. jūn. dezertējis, pārnākot pāri frontei pie Varakļāniem, atgriezies brāļa mājās. Veselības stāvokļa dēļ nav mobilizēts Latvijas armijā.

No 1919. g. 23. okt. materiālu noliktavas pārzinis dzelzceļu ekspluatācijas Vecgulbenes nodaļā (no 1920. g. apr. vecākais kantorists, 1920. g. okt.–1921. g. sept. vecākais rēķinvedis).

1921. g. sept. pārcēlies uz Rīgu, strādājis par Kara muzeja bibliotēkas pārzini (1922. g.–1929. g. jūl. Kara ministrijas bibliotēkas pārzinis).

No 1921. g. LU studējis teoloģiju, no 1922. g. tieslietas (beidzis 1932. g.).

1929. g. 27. jūn. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu (1920. g. 19. dec. par vecāko tiesamatu kandidātu) Latgales apgabaltiesā (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa); strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1930. g. janv. izmeklēšanas tiesneša pakļautībā Daugavpilī, Varakļānos, Krustpilī, no 1930. g. 18. jūl. izmeklēšanas tiesneša v. i. Krāslavā.

1931. g. 16. sept. iecelts par izmeklēšanas tiesnesi (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā). No 1937. g. 30. sept. Daugavpils apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā.

Darbojies Krāslavas Latviešu biedrībā, Latgales Patronāta biedrībā (Krāslavas nodaļas valdes priekšsēdētājs), Kara aviācijas fondā, Daugavpils Latviešu biedrībā, Latvijas Sporta biedrības Daugavpils nodaļā, Austrumlatvijas Filistru biedrībā. No 1934. g. Krāslavas Skautu un gaidu labvēļu komitejas priekšsēdētājs.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 14. jūn. Daugavpilī apcietināts, izvests uz Vjatkas soda nometnēm.

1941. g. 11. okt. Kirovas apg. tiesas Krimināllietu kolēģija piespriedusi augstāko soda mēru – nošaušanu, 10. nov. sprieduma izpildīšanai nosūtīts uz Kirovas pilsētas cietumu Nr. 1. Spriedums izpildīts 1942. g. 26. janv.

Precējies 1931. g. 31. okt. ar dabaszinātņu skolotāju Almu Tiltiņu (dz. 1899. g. 28. febr. Viļķenes pag.), meitas Ilga Asja (dz. 1932. g. 26. aug. Krāslavā), Ausma Alma (dz. 1938. g. 11. aug. Daugavpilī). Ģimene 1941. g. 14. jūn. izsūtīta.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 30. l.; 3727. f., 1. apr., 22. l., 74., 75., 184. lp.; 27. l., 48. lp.; 4592. f., 7. apr., 184. l.; 7427. f., 1. apr., 5105. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 44748. l.; LVD; EVP; AL; LUAJ; LPMV.

No A. Ezernieka 1940. g. 20. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “1919. gada marta beigās mani iesauca Sarkanajā armijā un iedalīja 18. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā. Minētā pulka sastāvā 1919. gada maija sākumā piedalījos Podbrodzu un apkārtnes (Viļņas apg.) ieņemšanā, kur dabūju ievainojumus un pēc tam tiku nogādāts Vitebskas kara slimnīcā (2. Markovščinā). Šinī slimnīcā ārstējos apmēram vienu mēnesi. Tad ārstu komisija man piešķīra atvaļinājumu veselības uzlabošanai un pēc tam atgriezos dzimtā pagastā. 1919. gada vasarā ārstējos un palīdzēju savai mātes māsai veikt lauku darbus Grašu pag. Prikņos.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 30. l., b. p.)