Ojārs Ābols - bija latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis.

Dzimis Rīgā. 

Ābola tēvs bija angļu valodas skolotājs, kurš 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, bet māte – kreisi noskaņota bērnudārza direktore.

 Mācoties Romana Sutas studijā (1938-1940), Ābols nodibināja nelegālu komjaunatnes šūnu. No 1940. gada līdz kara sākumam mācījās Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas skolā Rīgā un vadīja Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības propagandas nodaļu.

1941. gadā pieteicās 201. latviešu strēlnieku divīzijā.

1944. gada oktobrī atgriezās Latvijā un darbojās operatīvajā grupā krievu ieņemtajā teritorijā.

Līdz 1947. gadam bija LPSR Mākslas arodbiedrības centrālās komitejas priekšsēdētājs. 

1947. gadā kļuva par PSKP biedru.

1946. gadā Ābols iestājās LPSR Mākslas akadēmijā, 1951. gadā ar izcilību absolvēja Ota Skulmes Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu un 1956. gadā Iļjas Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu, iegūstot mākslas zinātņu kandidāta grādu. Atgriežoties Rīgā, iesaistījās Mākslinieku savienībā, vadīja gleznotāju sekciju un gleznoja darbus, kas atbilda socreālisma prasībām.

1960. gadu otrajā pusē, atminoties modernisma, īpaši vēlīnā kubisma meklējumus, kas tika saistīti ar kreisumu, un iepazīstoties ar tendencēm pasaules mākslā, Ābola rokraksts mainījās. 

Ojārs Ābols bija precējies ar filoloģi Mirdzu Ābolu, bet vēlāk ar mākslinieci Džemmu Skulmi.

Klusā daba izrādījās pateicīgs žanrs dažādu izteiksmes līdzekļu poligonam. Tajā tika apspēlēti krāsas uzlikšanas veidi un dažādas faktūras, arī ar antiestētisku iespaidu. Kā atceras gleznotāja Džemma Skulme, viņš pretojās līnijas elegancei un 1960. gadu beigās izdomāja robustāku variantu. Veidoja līniju nevis ar pindzeli, bet liektu papes gabaliņu, ar kuru uztupināja krāsu.

Klusā daba ar kafijas dzirnaviņām

1970. Kartons, jaukta tehnika. 60x60 cm

Avots: Antonia.lv, latvijasmaksla.lv