Piezīmju lauki: Ar uzrakstu "Prof. Rozenšteins jaunākos gados" No Zelmāra Lancmaņa personālarhīva

***

Dažādus silikātu tehnoloģijas jautājumus un arī Latvijas derīgos izrakteņus pētīja Eižens Rozenšteins. Ar Kultūras fonda atbalstu divdesmitajos gados E. Rozenšteins apzināja saldūdens kaļķiežu krājumus un to tehnoloģisko noderību. Viņš ieteica stipri saistījušos saldūdens kaļķiežus (šūnakmeni) izmantot pieminekļiem un māju fasādēm, bet mēreni saistījušos (baltkaļķus) stikla un papīra rūpniecībā un gulsnētā krīta ieguvei.

E. Rozenšteina pētījumi pierādīja, ka Kurzemes cehšteina kaļķakmens ir daudz vērtīgāka izejviela portlandcementa ražošanai nekā irdenie saldūdens kaļķieži. Tā rezultātā Rīgas portlandcementa fabrika 1929. gadā sāka izmantot Cieceres kaļķakmens atradni. Cieceres kaļķakmens atradne atrodas nepilnus 10 kilometrus no Brocēniem. 1938. gadā Brocēnos sāka darbu jaunuzcelta portlandcementa fabrika „A/s Brocēnu cementa fabrika”.

E. Rozenšteins plaši pētīja arī Latvijas mālus. Viņš konstatēja, ka no dažiem Latvijas māliem var iegūt augstvērtīgus klinkera ķieģeļus. E. Rozenšteina pētījumus par Latvijas māliem turpināja Jūlijs Eiduks. Viņš noskaidroja Latvijas mālu piemērotību bruģu klinkera ražošanai. Viņš pētījis arī smilšu noderību silikātrūpniecībai. J. Eiduks noskaidroja dažādu saldūdens kaļķu izmantošanas iespējas būvkaļķu ražošanai un izpētīja būvkaļķu īpašības.

http://www.kimijas-sk.lv/index.php/kimijas-vesture/kimijas-attistiba-latvija/309-2-6-6-kimijas-tehnologija

***

Ķīmijas profesors Eižens Rozenšteins noorganizēja savu darbnīcu ar nosaukumu "Latvijas māls" (1922-1933), kur ražoja mākslinieciski darinātus māla traukus. E. Rozenšteins neprata reklamēt savus izstrādājumus un tos maz pirka. Pēc viņa nāves uzņēmums beidza savu darbību

http://old.kimijas-sk.lv/izzinas_materiali/kimijas_vesture/kimijas_attistiba/2_4_15.php