Ievērojama Latvijas 3. Atmodas personība. Mācītājs. Korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs

Dzimis 1914. gada 7. janvārī Skultes pagasta Laiciena "Mežkūzmās".

1928. gadā beidzis pamatskolu Liepupē,

1932. gadā beidzis Limbažu valsts ģimnāziju.

1935. (1937?) gada rudenī iestājies Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.

1937. gadā iestājies korporācijā "Fraternitas Livonica"

1941. gadā, sākoties karam starp Padomju Savienību un Vāciju, viņš bija izrādījis aktīvu pretestību no Latvijas bēgošajiem un slepkavojošajiem padomju okupantiem  un centies atjaunot tās neatkarību, iesaistoties pašpārvaldes struktūrās.

1943. gadā vācu gestapo A. Āleru  apcietināja  par  "ultranacionālismu".

Pēc atbrīvošanas  aizliedza kalpot Rīgas draudzēs.

1944.–1945. gadā Ālers darbojās Luteriskajā baznīcā Kurzemes cietoksnī.

Jau studiju laikā sācis kalpot dzimtās puses Liepupes draudzē, vēlāk kalpojis Kuldīgas, Ēdoles un Īvandes draudzē.

1946. gada 31. oktobrī  A.Āleru ordinē par mācītāju  Ēdoles  baznīcā, drīz vien pēc LELB Virsvaldē veiksmīgi nokārtotajiem pro ministerio eksāmeniem. 

Saistībā ar Ālera nacionālismu, kas izpaudās viņa sprediķos un neskatoties uz vācu ieslodzījumā pavadīto laiku, Augustu apsūdzēja sadarbībā ar vācu okupantiem Otrā pasaules kara laikā.

1947. gada 19. februārī Rīgā, ceļā uz Baznīcas Virsvaldi, viņu uz ielas apcietināja. Jaunajam mācītājam nācās saskarties ar komunistiskās diktatūras iebiedēšanas metodēm.

Čekas izvirzītās apsūdzības pret Āleru pamatojās uz viņa pagātni- neatkarīgās Latvijas laikā viņš bija “Pērkonkrusta” organizācijas biedrs, aktīvi iestājies par latviešu tautas tiesībām, bet 1941.g. nekādās slepkavošanas epizodēs viņš nebija piedalījies.

Visbeidzot Āleru apsūdzēja arī mēģinājumā bēgt uz Zviedriju laikā, kad viņš atradās Kurzemes katlā. Pret Āleru izvirzītās apsūdzības vairāk saistījās ar viņa pagātni, un atbilstoši staļinisma nostādnēm viņš, protams, bija vainīgs un atzīstams par pretpadomju elementu.

1947. gada 5. septembrī Latvijas PSR Kara tribunāls, pamatojoties uz Kriminālkodeksa pantu 58‑1a, notiesāja Āleru uz 10 gadiem spaidu darbu ar mantas konfiskāciju.

Ālers tika nosūtīts uz Vorkutas lēģeri.

1956. gadā atgriezies Latvijā, bijis mācītājs Ēdoles, Bārtas, Aizputes draudzēs.

1959. gada 10. februārī par teoloģiska satura  grāmatu  glabāšanu  mājās okupācijas vara  mācītāju apcietina vēlreiz un pēc astoņu  mēnešu pratināšanas piespiež izsūtījumu uz Mordovijas stingrā režīma lēģeri.

1961. gadā atgriezies Latvijā, sakarā ar mācītāja profesijas aizliegumu strādājis paligdarbus galdniecībā.

1975. gadā iecelts par mācītāju Tukuma draudzē.

Kopš 1987. gada Kandavas iecirkņa prāvests.

Bija 1987. gadā dibinātās mācītāju kustības "Atdzimšana un Atjaunošanās" dalībnieks.

1988. gadā izvadīja pēdējā gaitā Gunāru Astru un praktiski pirmais uzdrošinājās publiski dziedāt "Dievs, svētī Latviju".

Par bērēm ziņoja radio "Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss" un aicināja visus piedalīties. Sanākusī tauta (apmēram 10 tūkstoši cilvēku) aizbēra viņa kapu ar rokām. Vi'ņa izvadīšanā piedalījās cits nelokāms cīnītājs par latvisku Latviju- mācītājs A. Ālers, livonicus.

1988. gadā piedalās 14. jūnija piemiņas gājienā.

1988.gada 11. novembrī, Lāčplēša  dienā, prāvests iesvētīja pirmo Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilkto Latvijas karogu, kuru 1993.gada  novembrī mastā uzvilka Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

1991. gadā 22. novembrī Meža kapos tika atklāts Gunāram Astram veltīts piemineklis, kuru veidojis mākslinieks R. Muzikants un arhitekts P. Štokmanis, iesvētīja mācītājs Augusts Ālers.

Atmodas gados A. Ālers  ar savu gara spēku un enerģisko rīcību bija labs paraugs daudziem, kuri rūpējās par latviešu tautas  garīgo atdzimšanu. Kalpojot draudzēs un palīdzot Totalitārā  režīma izmeklēšanas komisijai, viņš ir nerimstoši cīnījies par tautas patiesu, paliekošu brīvību un Baznīcas vienotību.

1989. gadā aktīvi iesaistījās korporācijas Fraternitas Livonica atjaunošanas darbā un līdz pat savai nāvei bija aktīvs konventa loceklis un paraugs jaunajiem korporācijas biedriem.

Miris 1998.gada 5.jūlijā Rīgā.

Apbēdīts 9.jūlijā 2. Meža kapos Rīgā.

Par nopelniem Latvijas labā Augusts Ālers apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Lelb, Kandavas draudzes materiāli, Fr! Livonica izdevumi