Dzimis 1866. gada 22. septembrī Vesalavas pagastā, Vidzemē, Lejaspintuļos, lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Anna. Latvietis, luterticīgs.

1890. g. beidzis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti ar I šķ. diplomu.

1890. gadā sācis strādāt Rīgā par zvērināta advokāta palīgu, vēlāk par zvērinātu advokātu.

1907. g. maijā ievēlēts kooperatīvu centrālās savienības “Konzums” valdē (darbojies līdz 1931. g. maijam), bijis arī savienības valdes priekšsēdētājs.

1918. gadā iecelts par Latvijas Senāta senatoru. 1919. - 1933. gadā Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētājs.

No 1919. g. 2. okt. Civilā kasācijas departamenta priekšsēdētājs. Apvienotās sapulces priekšsēdētājs.

Miris 1933. gada 23. novembrī Rīgā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru 1926. gadā.

Pazīstams kā speciālists zemnieku aizstāvības lietās pret muižniekiem zemes robežu un tiesību jautājumos uz zemi.

Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā (runasvīrs), tās Zinību komisijā un Mūzikas komisijā (priekšsēdētājs).

Precējies. Sieva Ludmila Anna (dz. 1879. g. 10. okt.), dēls Jēkabs (1910. g. 3. apr.– 1961. g. Latvijā), meitas Anna (dz. 1911. g. 15. aug.), Maija (dz. 1913. g. 22. nov.), Marija (dz. 1915. g. 11. sept.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

Avots: LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 796. l.; Senātors Kārlis Ozoliņš. Kopdarbība. 1933. g. 10. dec.; EVP; SLS; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 84. lpp.