SKATĪT otru ierakstu Teodors Lejas-Krūmiņš.

Lejas-Krūmiņš vispirms ir teātra cilvēks no galvas līdz papēžiem, kas visu mūžu palicis uzticīgs skatuvei. Viņš sacerējis vai tulkojis lugas, darbojies par režisoru un aktieri, īpaši pie mazajām skatuvēm Rīgā un provincē, par teātra mākslas lektoru kursos un teātra studijās. Kopā ar Zeltmati viņš devis lielāku darbu «Skatuves māksla» (1923.), kurā galvenā vieta ierādīta teātra mākslas praktiskajiem jautājumiem. Bet tikpat dedzīgi kā skatuvei L. - Kr. savā mūžā pieķēries arī rakstniecībai, jo sevišķi daudz vērtīga sniegdams kā ziemeļnieku autoru tulkotājs un apcerētājs. Pie tam viņš nekad nav bijis paviršs un vieglā žanra lasāmās vielas tvērējs, bet allaž ņēmis no svešās tautas rakstniecības labāko, augstvērtīgāko. Šai ziņā Lejas-Krūmiņa darbam nevien vispārīga, bet arī speciāla literāri audzinoša nozīme. Iemīļotākais no ziemeļnieku autoriem viņam norvēģis Hamsuns. L.-Kr. droši varam apzīmēt, kā to liecina viņa sarakstītā monogrāfija «Knuts Hamsuns» (1930.), par labāko H. dzīves un darba pazinēju Latvijā. Ne mazāk tuvs un mīļš viņam Ibsens, Strindbergs u. c., kurus viņš gan tulkojis, gan apcerējis. No oriģinālprozas labākais, ko viņš līdz šim klajā laidis, sakopots,divās grāmatās. Tie ir interesanti un savdabīgi Rīgas ostas dzīves stāsti un tēlojumi «Mazā osta» (1933.) un «Cilvēks, kas ticies ar Pestītāju» (1937.). L.-Kr. dzimis un audzis ostas rajonā, šo dzīvi labi pazīst un dod psiholoģiski spēcīgus tēlojumus.

Avots: Tēvija, 14.03.1942