Viņš dzimis Krasnojarskā, ieguvis celtniecības tehniķa specialitāti un pirmskara gados, dzīvojot Alma-Atā, sācis piedalīties mākslas izstādēs. Uz Latviju V. Grehovu atveda kara ce|i. 1946. gadā pēc demobilizācijas bijušais artilērists iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un 1952. gadā absolvēja to profesora E. Kalniņa vadībā. Pēc tam viņš ilgus gadus turpināja jau 1946. gadā sākto mākslinieka noformētāja darbu kombinātā «Māksla». 1958. gadā V. Grehovu uzņēma LPSR Mākslinieku savienībā, viņš aktīvi darbojās gleznotāju sekcijā un Mākslinieku savienības partijas organizācijā. V. Grehova gleznas regulāri bija redzamas republikas mākslas izstādēs, pēdējos gadu desmitos galvenokārt mākslinieku, Lielā Tēvijas kara veterānu darbu skatēs.
V. Grehova glezniecībā vadošā bija Lielā Tēvijas kara un militāri patriotiskā tematika, līdzās tai mākslinieks gleznojis arī mūsdienu dzīves ainas, ostas un pilsētas skatus, portretus. Īpaši gleznotāju saistīja klusā daba.