Viens no populārākajiem, tautā iecienītākajiem latviešu ainavgleznotājiem, dzimis Kuldīgā. Tikai 1927. gadā uzsāk studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, pirms tam līdzās ierēdņa darbam uz
dzelzceļa darbojies kā aktieris Jelgavas teātrī, arī kā režisors un teātra dekorators, dažus gadus apmeklējis A. Stundas mākslas studiju.
LMA V. Kalnroze beidz 1932. gadā ar diplomdarbu „Darbs" prof. V. Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā un uzsāk aktīvu radošo darbu. Drīz iegūst popularitāti un ir neiztrūkstošs Latvijas valsts mākslas izstāžu dalībnieks dažādās Reitumeiropas pilsētās ar dūmakaini pelēcīgām, smalki niansētām Latvijas dabas ainavām, ar Rīgas siluetiem un plašiem, rimtiem Daugavas ūdeņu plūdumiem. Viņa gleznas nonāk kā muzeju, tā dažādu zemju privātkolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara aktīvu un sistemātisku jaunradi mākslinieks atsāk ar 1956. gada atskaites izstādi Mākslinieku savienības telpās, nepakļāvies socrealisma konjunktūras prasībām tīru ainavu nomainīt pret tematisko glezniecību. V.Kalnroze ar jaunu spēku atsāk Latvijas dabas intīmā un daudzveidīgā skaistuma traktējumu gleznās. Daugavas motīviem piepulcējas Gaujas un Ogres gleznainie līči, majestātiskie iežu atsegumi, upju gleznie izliekumi, rudenīgu koku krāsainība, jūrmalas motīvi ar akmeņainām piekrastēm, mezglainām kāpu priedēm, krāsainām viļņu rotaļām dažādās diennakts un gadalaiku maiņās. Viņa gleznas līdz ar to iegūst lielāku krāsainību, ekspresivitāti un pilnskanīgāku kolorītu. Plašās personālizstādes (1964, 1970, 1979) un simtgadei veltītā piemiņas izstāde (1994. g. augustā-septembrī) Rīgā jo spilgti apliecina gleznotāja Valža Kalnrozes stabīlo vietu redzamāko latviešu ainavgleznotāju pulkā. Viņa gleznas ir nozīmīgāko Latvijas mākslas krātuvju kolekcijās, kā arī neskaitāmās privātkolekcijās dažādos kontinentos.
Mākslinieks V. Kalnroze miris 1993. gada 16. aprīlī Rīgā.

Avots: "Latvju māksla", 1994