Marija Karola, dzimusi Priedkalne, piedzima 1902. gada 25. jūlijā Vitebskā, Krievijā, kur viņas tēvs bija muižas pārvaldnieks. Ģimene atgriezās tēva mājās Guķos, Gaujas krastā pie Sietiņieža. Tur pagāja laimīga bērnība, kuru pārtrauca 1917. gada Krievijas revolūcija, tēvu noslepkavoja komunisti. Pēc Valmieras ģimnāzijas beigšanas Marija Priedkalne iestājās Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. Tur viņa iepazinās ar medicīnas studentu Jāni Karolu, vēlāk trimdā Toronto plaši pazīstamo ārstu . Apprecējās studiju laikā, 1926. gadā piedzima dēls Uldis. Abi Karoli studijas beidza 1931. gadā, iegūstot ārsta grādu. Sākumā viņa strādāja Mālpilī, tad kopā ar vīru Krimuldas doktorātā un Bīriņu bērnu sanatorijā. Otrs dēls, Egils, piedzima 1940. gadā.
Pēc komunistu atgriešanās Karolu ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Uldis bija iesaukts Latviešu leģionā. Pēc kara beigām ģimene nonāca Eslingenā, kur tai pievienojās arī Uldis.
Māte viņu bija sameklējusi kara sagrautajā Vācijā un panākusi atbrīvošanu no gūsta. Bet tad viņas dzīvē nāca trieciens — no gūstā iegūtās slimības Uldis mira 1946. gadā. Pēc Ulda nāves ģimene pārcēlās uz Hamelnu, Ziemeļvācijā. Marija strādāja bēgļu nometnē par ārsti. 1949. gadā ģimene izceļoja uz Hamiltonu, Kanādā. 1953.gadā vīrs ieguva ārsta tiesības Kanādā un uzsāka privātpraksi Toronto. Marija ārsta tiesības neatjaunoja. Turpmākos gadus viņa veltīja savai ģimenei,
radiem un draugiem. Vairāk nekā trīsdesmit gadus korporācijas Beveronija Toronto kopa Karolu mājās viesmīlību izmantoja arī savai darbībai un sadzīvei. Jānim izbeidzot praksi, 1985. gadā viņi pārcēlās uz savu īpašumu Toronto pievārtē. Gadu nasta sāka spiest arvien vairāk. Tad 1992. gadā mūžībā aizgāja dzīvesbiedrs Jānis. Marija pārcēlās uz dzīvi pie dēla Egila un vedeklas Kalifornijā, bet veci koki vairs neiesakņojas. Viņa atgriezās uz Hamiltonu un pēdējos gadus pavadīja vecu ļaužu aprūpes mājā, tuvāk pie saviem draugiem. Viņa mira 1996. gada 25.novembrī.
Pēdējā gājumā uz Toronto Jorkas kapiem no Sv. Jāņa baznīcas viņu izvadīja prāvests F.T.Kristbergs 1996.gada 29. novembrī, piedaloties lielam pulkam pavadītāju — Latvijas un trimdas laika radiem, draugiem un cienītājiem. Kapos viņu līdz ar dēla Ulda pelnu urnu guldīja blakus viņas vīram.

Avots: Laiks, 24.05.1997