Grieķu romiešu cīņas meistars Jānis Polis (1893 -  1953).

Dzimis Matīšu pagastā kalpu Pētera Poļa un Jūles dzim.Piesis 4 bērnu ģimenē. Brāļi - Kārlis Polis dz.1894.g.) un Paulis Polis (dz.1896.g.), aizsargu sporta dzīves vadītajs un sporta žurnālists.  Māsa - Antonija.

Draudzējās ar citu sportistu - Jāni Krauzi.

Abi Jāņi, būdami labi draugi, jaunekļa gados pārstāvēja – I Rīgas atlētu klubu. Viņi bija izcilākie šī kluba reprezentanti. Kluba rakstvedis Vilis Lācis pēc daudziem gadiem rakstīja – 1935. gadā rakstīja: “Kopš J. Krauze un J. Polis sastāvēja klubā, kluba vārds bija pazīstams visā Krievijā”.

Olimpisko spēļu dalībnieks 1912. gadā Stokholmā

Krievijas delegācijā bija iekļauti 28 sportisti no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, starp viņiem – Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras students Haralds Blaus.

Stokholmā Haralds Blaus šaušanas sacensībās pa māla baložiem izcīnīja bronzas medaļu – pirmo olimpisko savai dzimtenei.

Jānis Polis kļuva par vienu no izcilākajiem cīkstoņiem plašajā Krievijā. Baltijas provinču meistara nosaukums, zelta un sudraba medaļa Viskrievijas olimpiādē 1913. un 1914. gadā,

Savā otrajā olimpiādē 1924. gadā Parīzē Jānis pārstāvēja jau Latvijas valsts vienību. 

Vēlāk kādu laiku bija Latvijas valsts vienības cīkstoņu treneris. Trīsdesmitajos gados arī veiksmīgi cīnījās profesionāļu sabiedrībā. 

Pirmais pasaules karš trīs brāļus Poļus aizveda uz fronti, bet Jānis Krauze pārcēlās uz Petrogradu, kur kopīgiem latviešu, igauņu un somu sportistu spēkiem nodibināja Sporta un izglītības biedrību „Latvija” (1917.).

 Jānis Krauze kļuva par izcilāko latvju atlētu pirms Pirmā pasaules kara. Pasaules un Krievijas rekordists svaru celšanā, pasaules meistarsacīkstēs Breslavā (1913) izcīnīja bronzas medaļu.

J. Krauzes, tāpat kā J.Poļa veikums mūsu sporta vēsturē ir apbrīnas un atcerēšanās vērti. 

 Rita Apine (Latvijas Sporta muzejs, vadošā pētniece)