Pēc grūtas slimības š. g. 4. janvārī ir stājusies pukstēt draudzes sieviešu komitejas priekšnieces Marijas Reimeres sirds. Ar viņas nāvi Vangažu draudze zaudē čaklu, sirsnīgu un nesavtīgu draudzes darbinieci, kura, turpat 10 gadus vadīdama sieviešu komiteju, ir veikusi baznīcas labā paliekamu darbu, kas paliks iespaidīgākais piemineklis viņas trauksmainajai dzīvei.

M. Reimere dzimusi 1889. gadā Dubultos. No 1907. gada viņa darbojās Rīgas Lutera draudzes dāmu komitejā, bet pēckara gados, pārnākot uz dzīvi Inčukalna pagastā, viņa enerģiski stājās pie jaunās Vangažu draudzes organizēšanas un veidošanas. Pēc viņas ierosinājuma Vangažu baznīcā  uzstādīts baznīcas zvans, novietota piemiņas plāksne un 1942.gada pavasarī mākslinieka Annusa darinātā altāra glezna. Viņa vienmēr mudināja siev. komitejas biedrenes nepagurt, sevišķi boļševiku laikā, ar sirsnību izlīdzinādama pretstatus un pulcinādama vienmēr jaunus locekļus draudzes darbam. Viņai bija organizētājas talants. Viņas gaišā personība stāvēja pāri ikdienas sīkajiem notikumiem, cilvēku šaursirdībai un maziskumam, veltījot visus savus spēkus iecerētiem mērķiem.
M. Reimeres mūža uzdevums bija Inčukalna baznīcas jaunbūve, ko boļševiku laika un kara apstākļu, kā ari savas slimības dēļ viņa vairs nespēja sasniegt.
Mirušo draudzes darbinieci pēdējā dusā — Inčukalna kapsētā — pavadīja 9. janvārī.

                Avots:       „Tēvija“ # 4/1944.

                                 "Baznīcas ziņas", 20.02.1944