*1893. II 27. Druvienas pag.; V. Nikolajs, ārsts. 1945. II 24. Lesnigā, Saksijā.

                1924. beigusi Latvijas Universitāti,

                1925. Ērberģes rajona ārste,

                1926/1927. Radovas rajona ārste, Pokrova veselības punkta vadītāja,

                1927/1931. Saulkalnes tuberkulozes sanatorija vadītāja,

                1932/1940. Slimo kases ārste, Kaucmindes mājturības institūta skolotāja un ārste,

                1940/1944. Rīgas pilsētas III poliklīnikas ārste,

                1941. dzīvo H. Goeringstr. 33-48.

                Avots:       LVVA P-1023-2-18-61.;

                               „Tēvija” # 85/1945.

Nikolaja Vētras 1.sieva -  dr.med. Marta Vētra dzim. Čanka (27.02.1893 Druvienas pag.- 2.03.1945 Vācijā).

DR. MARTU VĒTRU PIEMINOT

„l!gās pēc dēliem Kurzemē, ilgās pēc zaudētas dzimtenes un mājām, viena svešā darba vietā Vācijā 2. martā mirusi Dr. Marta Vētra". šī ziņa ir mums sāpīga, jo Marta Vētra bija viena no krietnākām patriotēm un visu savu dzīvi un enerģiju ziedojusi latvju tautas veselības un labklājības stiprināšanai.

Plaši pazīstama kā plaušu slimību speciā iste Dr Marta Vētra jau kļuva pazīstama 1930. gadā, vadīdama Saulkalnes sanatoriju. Pēc tam viņa Rīgā ar savu vīru Dr Nikolaju Vētru nodibināja kliniku. Pēdējos gados nelaiķe bija tik populāra, ka nespēja visus slimniekus pieņemt. Kādā Jaungada dienā, apmainījusies laimes vēlējumiem, viņa teica: „Šodien esmu tiešām {oti laimīga, starp maniem slimniekiem, kuru skaits sniedzās simtos, tikai viens ir, kurš mani nevar apsveikt."

Neskatoties uz milzīgo darbu smagumu, Dr M. Vētra dzīvu līdzdalību ņēma pie savas tautas likteņa pārdzivojumiem. Būdama daudzbērnu ģimenes māte, bērniem mācīja mīlēt savu tautu, savu dzimtent un par to cīnīties. Šodien Martas Vētras vairs nav.

Teodors Celms.
Latvju Vārds, Nr.22 (21.04.1945)