Jānis Gobiņš jāuzskata par vienu no Latvijas IT industrijas dibinātājiem šī vārda rietumnieciskajā izpratnē.

Dr. J. Bārzdiņš

***

Jānis Gobiņš- Latvijā dzimis latviešu inženieris, ASV un Vācijas IT speciālists, uzņēmējs. Latvijas IT industrijas "krusttēvs".

8 gadu vecumā spiests doties uz Vāciju, vēlāk uz ASV bēgļu gaitās.

Bijis viens no ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas Safeguard veidotājiem; savu darbību sācis firmā Bell labs; vēlāk strādājis RCA un Computer Associates ASV.

Vēlāk pārcēlies uz Vāciju, strādājis firmā Siemens-Nixdorf. 

Astoņdesmito gadu beigās ar citiem latviešiem (I. Dzelzgalvis, A.Padegs)  nodibinājis un vadījis Vācijas IT kompāniju Infologistik.

1989.gadā ieradās Latvijā. Viņa mērķis bija veidot Latvijā IT industriju, dibinot uzņēmumu un piegādājot tam Rietumvalstu pasūtījumus. 

1990.gada rudenī sākās viņa sadarbība ar LU MII (J.Bārzdiņa nodaļu), no kā vēlāk radās modelēšanas rīka GRADE izstrādes projekts.

Savulaik saistīts ar lielākajiem Latvijas IT uzņēmumiem SWH grupā, kurā Infologistik bija viens no dibinātājiem.

Kopš 2000. gada atgriezies no trimdas un pastāvīgi dzīvojis Latvijā.

2007.g. piešķirts Atzinības krusts.

Pēc Lursoft datiem 2013. gadā darbojās sekojošos uzņēmumos:

• Ventbunkers, Akciju sabiedrība
• iLink, SIA     
• Exigen Latvia, Akciju sabiedrība

Ģimene - sieva Maija, četri bērni.

***

Valdis Lokenbahs:

"... Viena fantastiski nozīmīga persona latviešu programmatūras attīstībā ir Jānis Gobiņš. Nebūtu viņa, mēs varbūt vispār nekur nebūtu tikuši, atrastos tai līmenī, kur pašlaik Lietuva un Igaunija.

Pirmkārt, viņš pats bija programmatūras ideologs, būvēja lielas informatīvās sistēmas rietumos.Viens no Safegard sistēmas - amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas - konstruktoriem. 

Otrkārt, viņa ārkārtīgā mīlestība pret Latviju un vēlēšanās ievest to atpakaļ pasaulē. Viņš ielika principiālu pamatpunktu - dabūja pirmo pasūtījumu rietumos.

Nezinu, kā bez tā pasūtījuma būtu izkūlušies. Vai mazai firmai no mazattīstītas zemes pat ar ģeniālu produkciju nav iespējams iekļūt rietumu tirgos? Ļoti maza iespēja. Kā teicu, pamatā ir ticība. Rietumi ir orientēti uz vārdu, un Gobiņam tāds bija. Negribu noniecināt visu pārējo - labi programmētāji, kas diennaktīm strādāja un mācēja uztaisīt sistēmas prototipu, tādu uzmetumu, kuru varējām parādīt, kad gājām uz konkursu. Tas arī bija noteicošais faktors, bet nebūtu ko noteikt, ja nebūtu Gobiņa - viņa pārliecināšanas spēju un iekšējās pārliecības, ka mēs to izdarīsim. Viņš uz spēli lika vairāk par visiem, mums jau nebija ko zaudēt. Savas važas bijām zaudējuši, vairāk nekā cita nebija. Tādi pliki gājām.

Ar šausmām atceros, kā izskatījāmies kad pirmoreiz 90.gadā iebraucām Vācijā. Gobiņš sāka ar vienu principiālu lietu - viņš mūs apģērba. Kad mēs gaidījām vāciešus pirmā projekta sākšanai, paši universitātē tīrījām tualetes. Ainārs Gulbis iegādājās odekolonu, lai nesmirdētu. Kad Gobiņš ienāca universitātē, viņš teica: veči, ja es te atvedīšu vāciešus, viņi ienāks, apskatīsies un aizies. Ar to bizness beigsies..."

***

Jānis prata izstāstīt arī daudzas citas, mums, SWH veidotājiem, nezināmas lietas :

- biznesa uzvedība, pat līdz tādiem sīkumiem, ar kādu auto neklātos braukt uz tikšanos ar vāciešiem,

- braukšanas kultūras pamatus uz autobāņiem.

- biznesa etiķete Rietumu pasaulē.

Es nezinu, vai ir kāds cilvēks, kurš būtu redzējis Jāni dusmīgu vai dzirdējis viņu paceļam balsi. Uz visām bildēm atvērts un smaidīgs, Viens no gaišākajiem cilvēkiem, kādu ir gadījies dzīvē sastapt.

Ik reizi, braucot uz Latviju, Jānis veda šurp kādu datoru, ko kādam dāvināt - lai strādā, lai mācās. Un nebeidza brīnīties par to, ka viņam par šiem datoriem bija jāmaksā ievedmuita, it kā Latvija būtu pārbāzta ar šiem izstrādājumiem.

Bet Jānis turpināja vest, jo ticēja, ka Latvija var....

Aivars Borovkovs