LKOK nr.3/673

Saulītis, Jānis Krišjāņa dēls

Virsleitnants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1894. g. 30. augustā Mazzalves pagastā.

+ Kritis 1919. g. 5. novembrī pie Babītes ezera.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu pie Babītes ezera 1919. g. 5. novembrī.

SAULĪTIS JĀNIS Krišjāna dēls

9. Rēzeknes kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. Zalves pag. bezzemnieka ģimenē. Izglītojies vietējā pagastskolā. 

Krievu armijā pieteicies brīvprātīgi 1. pasaules kara sākumā, beidzis mācību komandu Novgorodas pulkā. Pēc tam uzņemts Gatčinas praporščiku skolā un pēc tās beigšanas iedalīts latviešu strēlnieku formējumos, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka izlūku komandas priekšnieka palīgs. Piedalījies pirmajās pulka kaujās un pēc komandas priekšnieka ievainošanas iecelts tā vietā. apbalvots ar Annas IV šķiras, Staņislava III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. 

Pēc lielinieku apvērsuma ievēlēts par rotas komandieri, vēlāk - par 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandieri, taču drīz nonācis konfliktā ar Sarkanās armijas augstāko vadību un notiesāts uz nāvi. Laimīgas apstākļu sagadīšanās d??ļ izbēdzis no nāvessoda izpildes un 1918. g. atgriezies dzimtenē.

1919. g. sākumā iestājies Ziemeļlatvijas brigādē, bet ilgstoša slimība nav ļāvusi dienestu turpināt. Sākoties Bermonta uzbrukumam, vēl neizveseļojies stājies cīnītāju rindās un uzņēmies rotas komandēšanu. Piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem.

1919. g. 5. nov. pie Babītes ezera, kad ienaidnieks starp Lielupi un ezeru ielauzās mūsu spārnā un apdraudēja Priedaini, Saulītis savas rotas priekšgalā metās prettriecienā un iznīcināja ienaidnieku, taču šajā kaujā pats krita varoņa nāvē.

Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Mazzalves pag. Priedniekos.