Dzimis Taurupes pagasta Purgaiļos lauksaimnieka ģimenē.

Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju un RPI, ieguvis inženiera arhitekta grādu. 

1915. gada 1. jūlijā iestājies kara ceļu organizācijā, kara ceļu nodaļas darbu vadītājs Rīgas frontē.

1. Pasaules kara beigās atgriezies tēva mājās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. februārī Valkā, ieskaitīts Valmieras kājnieku pulkā.

Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu, iecelts par Vecgulbenes raj. komandantu.

7. augustā iecelts par Armijas satiksmes būvniecības nodaļas priekšnieku. Apstiprināts par karaspēka inženieri leitnanta - inženiera dienesta pak. 

1919. gada 7. aprīlī Jaunlaicenes pagastā pie Rušku mājām, kad Valmieras kājnieku pulka 1. rota pēc dienu ilgas kaujas lielinieku pārspēka priekšā bija spiesta atkāpties, laužot ceļu cauri pretinieka ķēdēm, kopā ar saviem 3 brāļiem un vēl dažiem kareivjiem uzņēmās segt atkāpšanos un līdz pēdējai patronai apšaudīja ļoti tuvu pienākušo ienaidnieku, tā dodams mūsējiem iespēju kārtībā atkāpties. Pats pameta kaujaslauku pēdējais. 

Atvaļināts 1921. gada 1. jūnijā. Bijis  inženieris valsts dienestā, no 1926. gada Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas civilbūvju daļas vadītājs.

Piederējis arī būvbirojs Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Vircavas mežniecībā pie Jelgavas.

No 1937. gada aizsargu organizācijas biedrs.

Padomju okupācijas gadā bijis vecākais arhitekts Dzelzceļu pārvaldes projektēšanas daļā.

1941. gada 25. februārī apcietināts.

28. aprīlī piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-13).

1941. gada 13. jūnijā spriedums apmainīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. Neskatoties uz to, 1941. gada. 22. jūnijā Rīgas Centrālcietumā nošauts.

Avots: lkok.com