Dzimis Majoros. Mācījies ģimnāzijā Rīgā un Dubultos, izglītību beidzis 1918. gadā Petrogradā.

1918. gada augustā iestājies Baltijas augstskolas Mehānikas nodaļā. 

Latvijas armijā iestājies 1918. gada 20. decembrī, dienējis Studentu rotā, kopā ar to atkāpies līdz Liepājai, piedalījies visās kaujās Kurzemē. Paaugstināts par leitnantu. 

1919. gada 30. martā, kad stipri lielinieku spēki uzbruka Kalnciema tilta nocietinājumiem,  kopā ar dažiem kareivjiem brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, pāri purvam iznāca uz Rīgas-Kalnciema ceļa un ar patšauteni atklāja negaidītu uguni, radīdams apjukumu un pārtraukdams kaujas materiālu piegādi priekšējām līnijām. Ar savu rīcību palīdzēja izjaukt ienaidnieka uzbrukumu un noturēt Kalnciema tiltu. 

1919. gada 9. oktobrī brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, kā viens no pirmajiem Rīgas tiltu aizstāvjiem izgriezis Veco dzelzstiltu. Pēc tam mācījies artilēristu kursos un piedalījies Latgales atbrīvošanā kā Latgales artilērijas pulka štāba sakaru virsnieks.

Frontes apstākļos saslimis un  Viļānos miris.