Rīgā savā dzīvoklī Hanzas ielā 2a miris pazīstamais sabiedriskais darbinieks, skolotājs un bijušais Rīgas pilsētas galva Alfrēds Andersons. Priekš nedēļas viņš saaukstējies, saslimis ar plaušu karsoni, un tas viņu novedis nāvē.

Andersons dzimis Duntes muižā, beidzis Rīgas pilsētas reālskolu un Rīgas politehnisko institūtu, iegūdams inženiera grādu. Pēc tam strādājis kā skolotājs, vēlāk arī kā Olava komercskolas direktors. 1920. g. Andersons kļuva Rīgas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs, bet pēc gada viņu ievēlēja par pilsētas galvu. Šo amatu viņš izpildīja 1921.-1928.gadam  Pēc tam vairākus gadus vadīja Rīgas pils. komercskolu. Brīvības pieminekļa komitejā viņš bija tehniskās komisijas priekšsēdētājs. Andersons darbojās arī rakstniecībā (ar pseidonīmu Andrass). Viņš sarakstīja drāmu “Ķēniņš Dāvids", kas 1933. g. izrādīta Nācionālā teātrī. tulkojis Riharda Vāgnera operas.

Viļa Olava draugs un centienu biedrs.

Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927-1937).

Viņa laikā visvairāk uzmanības tika veltīts kara postījumu likvidēšanai un pilsētas sociālai attīstībai.

A. Andersona laikā paveiktais:

• uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos.
• uzceltas vairākas pamatskolas un pirtis strādnieku rajonos — Bolderājā, Čiekurkalnā, Iļģuciemā, Vecmīlgrāvī.
• uzcelta blokmāja Ausekļa ielā 3 ar bērnudārzu un bibliotēku.
• celts Centrālais tirgus.
• izveidota Misiņa bibliotēka.

Bijis arī

• Latvijas preses biedrības biedrs,
• Tvaikoņu „Krīvs”, „Kangars”, „Kalpaks” un „Kaupo” rēderējas valdes loceklis,
•  Brīvības pieminekļa komitejas prezidija loceklis,
•  Brīvības pieminekļa komitejas tehniskās komisijas priekšsēdētājs.  

A. Andersonu apbedīja 16. februārī Meža kapos.