Literatūrkritiķis un grāmatizdevējs Kadilis Jānis dzimis 1903.gada 16.janvārī Stāmerienas pagasta Kraukļos, laukstrādnieka ģimenē. Bērnību vairāk pavadījis mājā Stāmerienā, kur tēvs kalpoja par ziņnesi.

Mācījies pagastskolā (1911.g. - 1916.g.), Alūksnes tautskolā un reālskolā (1916.g. - 1919.g.), Cesvaines ģimnāzijā (1919.g. - 1921.g.). Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļu (1933.g.).

Strādājis par skolotāju Vecgulbenē (1921.g. - 1923.g.), Franču licejā Rīgā (1923.g. - 1937.g. un 1940.g. - 1941.g.). Bijis žurnāla "Daugava" redaktors (1938.g. - 1940.g.) un akciju sabiedrības apgāda "Valters un Rapa" direktora vietnieks. 1942.g. Kadilis nodibināja savu grāmatu apgādu un izdeva ap 50 daiļliteratūras un mākslas grāmatu (1942.g. - 1944.g. un Vācijā 1947.g. - 1950.g.). 1944.g. emigrējis uz Vāciju, dzīvojis Vircburgā, tad Eslingenē. Bijis mēnešraksta "Ceļš" līdzredaktors (1945.g. - 1946.g.), Eslingenes Latviešu teātra dramaturgs, kritiķis, laikraksta "Latviešu Ziņas" līdzstrādnieks. Kadilis izdevis "Latviešu gada grāmatu" (1947.g. - 1950.g.), P. Šmita pasaku, K. Barona dainu izlases, "Latviešu noveļu izlasi" (1-2 , 1947.g.).

1950.g. izceļojis uz ASV, bijis krievu valodas docētājs Sirakūzas universitātē Ņujorkā un studējis bibliotēku zinības. Beidzis Ņujorkas Kolumbijas universitāti, iegūstot maģistra grādu (1956.g.). Strādājis par bibliotēku darbinieku Ņujorkā un Vašingtonā. Darbojies Amerikas Latviešu apvienības valdē, Kultūras birojā (1956.g. - 1959.g.) un Kultūras fondā (1956.g. - 1963.g.). Literatūrkritikā darbojas kopš 1930.g. Pirmās recenzijas publicētas žurnālā "Burtnieks", "Latvju Grāmata", "Piesaule" un "Daugava". Visvairāk rakstījis par 30.gadu jaunākās paaudzes dzejniekiem. Rakstījis plašākas apceres par latviešu un cittautu rakstniekiem, īpaši pārzinājis franču literatūru. L. Bērziņa rediģētās "Latviešu literatūras vēstures" līdzautors. Nozīmīgākais darbs ir "Rakstnieki un grāmatas" (1949.g.) - esejas un apceres par J. Raini, K. Skalbi, J. Veseli, Anšlavu Eglīti un franču literatūru. Rakstījis arī dzejoļus un stāstus. Daļa no tiem iekļauta lirisku miniatūru krāj. "Nenozīmīga pašsaruna" (1948.g.). Pseidonīms - J. Atvars.

Miris 1994.gada 14.aprīlī ASV, Vašingtonā.

Avots: Gulbenes bibliotēka