Zemnieku nemieru laikā 1777. gada rudenī divi zemnieki — Žagatas Lauris un Bisnieka Pēteris — nokļuva Pēterburgā. Viņus apcietināja un sodīja, bet aizvestie iesniegumi ir saglabājušies, tie ir divi sūdzību raksti un divas dziesmas. Šos dokumentus rakstījis Jēkabs. Viena dziesma ir veltījums ķeizarienei, otra — "Viena Vidzemes cietumnieku bēdu dziesma, iekš lielām bēdām un bailēm šinī 1777.gadā taisīta".

Ķikuļa Jēkabu apcietināja. Pratināšanas protokoli nav atrasti, bet pēc ģenerālgubernatora ziņojuma noprotams, ka Jēkabs savus biedrus nenodeva, atbildību par dziesmām un sūdzību rakstiem uzņēmās viens pats. Pēc kādas baznīcas grāmatas secināms, ka Jēkabs gājis bojā cietumā vai spaidu darbos. Šīs divas dziesmas ir pirmie līdz šim zināmie latviešu rakstītie laicīga satura dzejdarbi.