Dzimis 1895. gada 20. novembrī Cēsu apriņķa Cēsu pagasta “Mazrukos” zemnieka Kārļa Pētersona un Jūlijas, dzimušas Klēģeris, ģimenē.

Studējis Tērbatas Veterinārajā institūtā (1915–1918), LA/LU VMF (1918–1925).

Sastāvējis korporācijā Latvija.

Strādājis LU VMF Klīnikā par subasistentu (1920–1925), VMF Ķirurģijas katedras jaunāko asistentu (1925–1927), asistentu (1927–1930), vecāko asistentu (1930–1938), lektoru, vecāko lektoru, docentu (1938–1943). Pildījis VMF Ķirurģijas katedras un Klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītāja, LU VMF Padomes sekretāra un LU Padomes locekļa pienākumus. Stažējies Hanoveres un Stokholmas VMF (1939).

Mācījis dzemdēšanas mācību, vispārīgo un operatīvo ķirurģiju, zirgu apkalšanu. Pētījis apgrūtinātu dzemdību kazuistiku. Kopā ar V. Brencēnu izstrādājis zirgu – gaisa rijēju jaunu operācijas metodi. Ieguvis Dr. med. vet. grādu (1939) par tuberkulinizācijas jautājumiem.

Publicējis rakstu par palīdzību govju apgrūtinātās dzemdībās.

Miris 1943. gada 22. decembrī. Apbedīts Cēsu rajona Āraišu vecajos kapos.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā”