Konradi (Conradi), Frīdrihs (1881-). Augstākās tiesas senators. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927), ložas goda padomes loceklis.

***************************************

Dzimis 1881. g. 8. dec. Sakas pag. mācītāja muižā mācītāja ģimenē.

Tēvs Augusts, māte Berta, dz. Bauere. Vācietis, luterticīgs.

Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. Studējis TU, 1906. g. ar I šķ. diplomu beidzis MU Juridisko fakultāti.

No 1906. g. sept. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1908. g. jūn. vecākais tiesamatu kandidāts).

1908. g. nov. pārcelts par vecāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā Pēterburgā, no 1910. g. janv. papildu miertiesnesis Vidzemes gub..

 No 1912. g. apr. Aizputes–Grobiņas apr. iecirkņa miertiesnesis Kurzemes gub. No 1918. g. 19. dec. Tiesu palātas loceklis.

1922. g. okt. pirmo reizi ievēlēts par Augstākās disciplinārtiesas locekli (turpmāk katru gadu līdz 1928. g.).

Strādājis arī par Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas locekli un par Valsts kontroles padomes locekli (1921.–23. g.), 1923.–28. g. Valsts kontroles padomes sevišķās sēdes priekšsēdētājs.

1928. g. 8. maijā iecelts par Latvijas Senāta senatoru Civilā kasācijas departamentā.  Arī turpmāk katru gadu ievēlēts par Augstākās disciplinārtiesas locekli.

Bijis arī Igaunijas Tieslietu ministrijas padomnieks.

1939. g. 19. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma. Ar ģimeni izceļojis uz Vāciju.

Miris 1946. g. 28. febr. Altenburgā, Tīringenē, Vācijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies ar raķešbūves pioniera Frīdriha Candera māsu Hertu Canderi (1883. g. 29. jūn. Rīgā–1940. g. 6. jūl. Pozenē; tag. Poznaņa Polijā), dēls Gerhards (dz. 1917. g. 13. febr. Rīgā).

D. Izvilkumi no Latvijas Senāta Civilā Kasācijas departamenta spriedumiem. Rīga, 1926–1939 (sast. kopā ar Ā. Valteru); Civilprocesa nolikums. Rīga, 1933 (sast. kopā ar Ā. Valteru); Civillikumi ar paskaidrojumiem. Rīga, 1935 (sast. kopā ar Ā. Valteru); Civilprocesa likums (1938. g. izd., 1939. g. iespied.). Rīga, 1939 (sast.). A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 103. l.; 1536. f., 2. apr., 542. l.; LVD; DBG.

No Iekšlietu ministrijas Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona 1938. g. 1. jūl. raksta Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktoram A. Meņģelsonam: “Vācu– baltiešu tautas savienība Latvijā [..] griezusies pie Iekšlietu ministrijas Emigrācijas nodaļas ar lūgumu izsniegt kopīgu ārzemju pasi zēnu ekskursijas dalībniekiem (vecumā no 13 līdz 17 gadiem), kas vēlas izbraukt uz Vāciju no š. g. 2. jūlija līdz 2. augustam, ar nolūku apmeklēt starptautisko amatniecības izstādi Berlīnē, sporta svētkus Breslavā [tag. Vroclava Polijā] un vispār apceļot Vāciju. Šīs ekskursijas vadība uzticēta studentam Gerhardam Konradi. Iekšlietu ministra kungs [V. Gulbis] minēto [..] lūgumu noraidījis. Vācu–baltiešu tautas savienība Latvijā tagad pilnīgi nonākusi zem vietējās vācu nacionālsociālistu (“kustības”) piekritēju iespaida un tur tagad valda pilnīgi nacionālsociālistisks gars. Par minētās ekskursijas vadītāju Gerhardu Konradi Politiskai pārvaldei zināms, ka tas regulāri sarīko sava tēva dzīvoklī Rīgā, Pulkv. Brieža ielā 7, dz. 58, kur tas dzīvo, nelegālas “kustības” piekritēju sanāksmes un apspriedes. Ņemot vērā, ka minētā studenta Gerharda Konradi tēvs ir senators Konradi, teikto paziņoju Jums, Direktora kungs, zināšanai.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 542. l., 26. lp.)