Viktors Bertholds bija lībietis, kas nereti plašsaziņas līdzekļos nosaukts par pēdējo lībiešu kā dzimtās valodas runātāju. 2009. gada martā igauņu laikraksts "Eesti Päevaleht" par viņa nāvi ziņoja, ka miris pēdējais viņa paaudzes cilvēks, kuram lībiešu valoda bija dzimtā valoda.

Viktors Bertholds dzimis Vaides Žonaku mājās (tag. Kolkas pagastā), no astoņu gadu vecuma braucis jūrā, Dundagā mācījies friziera amatu, bijis arī mežsargs.

Dzīvojis Kolkas Zeltlejās. Strādājis zvejnieku kolhozā "Brīvais zvejnieks" kā piekrastes zvejnieks.

Mūža nogalē dzīvojis Liepājā.

Viktors Bertholds bija arī dziednieks. Kā atceras kāda kolciniece: „Mans dēls bērnībā ļoti slimoja, ārsti nevarēja palīdzēt. Man ieteica Bertholda onkuli. Mēs aizgājām pie viņa, viņš tolaik strādāja caurlaidē. Puika man uz rokām, bez elpas. Es stresā. Viktors teica - es pastrādāšu, varēs gulēt, elpot. Viņš teica: „Tu tik, meitiņ, neuztraucies!" Izvilk tādu brūnu pudelīti. Viņš teica, te nav nekas slikts. Tad ar tādu kociņu padarbojās, bērnam pat nepieskārās. [..]Tas bija pirms gadiem divdesmit. Viktors bērnam to lēkmi noņēma. Maksu nekādu neņēma. Ar Dieva vārdiem runāja. Latviski tie nebija, skaitīja lībiski."

1992. gada augustā par viņa ģimeni publicēts apraksts atjaunotajā mēnešrakstā "Līvli".

(livones.net, news.lv)