Dzejnieka Jāņa Poruka meita.

Žurnāls "Sievietes pasaule" 01.09.1934. raksta par Jāņa Poruka meitu, kura ar dēlu atbraukusi apciemot māti Latvijā: "Skatā nopietnība, slaidais stāvs un daži vaibsti mazliet atgādina dzejnieka ģīmetnēs uztverto sejas izteiksmi, lai gan ārēji Tatjana Karmena vairāk Ildzinās mātei.
Mūsu sarunas risinās viegli. Par tēvu-dzejnieku meitai Karmenai uz glabājušās visai saraustītas atmiņas. «Man bija tikai 7 gadi, kad tēvs mira,» viņa stāsta. «Atceros, ka tēvs bieži spēlēja klavieres, daudzreiz diezgan vēlu naktīs.»
«Spēlējot viņa zilās acis palika dažreiz gluži melnas.» meitas stāstu papildina arī Poruka kundze.
Neviļus visas paskattjamiei us dzejnieka ģīmetni, kas no zāles sienas ar klusu smaidu, liekas, vēl turpina sapņot savas neizdzīvotās dzīves sapni. Uz ģīmetni raugoties paliek skumji par nelaiķa pārtrūkušo dzīves pavedienu, par neizskanējušiem akordiem, par Silizana karstās sirds dziesmu, kas apklususi ...
«Atceros, mans tēvs mīlēja staigāt basām kājām,» turpina risināt atmiņu kamolu dzejnieka meita. «Mīlēja lauku idili...» Poruka kundze savukārt pastrīpo sava vīra stipri attīstītās estētiskas jūtas.
"Māja mums vajadzēja visam būt labi,» viņa piezīmē. «leskrambāta tasīte vai saburzīts galdauts nekad nedrīkstēja parādīties uz galda, tad labāk bez segas viņš jutās.»
Daudz interesanta ar dziļu kulturāla cilvēka izjūtu Karmena Poruks-Valivanides stāsta arī par savu personīgo dzīvi. Viņa apprecējusi grieķu inženieri, ar ko iepazinusies Grenobles universitātē, kur iesākusi studēt filoloģiju, kaut gan sapņojusi par fiziskās audzināšanas kursu. Pastāvīgi viņa dzīvo Atēnās. Ilgas pēc dzimtenes un mātes katru vasaru spiež to uzņemties garo ceļojumu no Grieķijas uz Latviju.
"Atēnas ļoti skaista pilsēta,» raksturo savu otro dzimteni Karmena Poruks-Valavanides.  "Dzīvojam arī  pie pašas jūras» . 
Par Latvijas apstākļiem Karmena Valavanides izsakās visai atzinīgi.  «Salīdzinot ar ārzemēm Latvijā daudz labāka dzīve,» viņa saka. «Ārzemēs algas mazākas. Kalpones reti kāds spēj algot. Nama mates strādā pašas.»
Sarunas laikā uzmanīgi mūs vēro mazais Jānītis. Viņš skaidri runā arī latviski un ļoti mīl viesoties Siguldā pie vecmāmiņas, kuru vairāk mīlot, kā savu māti.
Vai viņš kādreiz sapratis arī sava vectēva darbus, būs pērļu zvejnieks — sapņotājs, vai praktiskais grieķis, kas aizmirsis bērnības takas un tālo ziemeļu zemi ar Siguldas gravām?
Dzīve ir likteņa rotaļa. Dzejnieka dziesma izskanējusi. Jaunajam laikam sveši Poruka bālie zēni un sapņotājs — pērļu zvejnieks.
Dzejnieka meitas Karmenas soļos, liekas, izskan aizgājušais laiks. Bet, varbūt, tas tā tikai liekās.
Varbūt tas tikai romantiska bijuša laika atmiņām ziedots mirklis !

Avots: Sievietes pasaule, 1934

No radiniekiem saņemta ziņa, ka rakstnieka Jāņa Poruka vienīgā meita Karmene mirusi Grieķijā 1954. gada oktobrī. Viņai tagad būtu ap 52 gadi. Ar savu vīru — grieķu studentu Spiridonu Vanavalides viņa savā laikā iepazinās Parīzē un vēlāk apprecējās. V. strādāja par inženieri Grieķijas dzelzceļu pārvaldē. Karmenes ģimene uzturēja ciešu kontaktu ar tuviniekiem un draugiem Latvijā un viņu dēls Jānis pašlaik studē Austrijā.
Karmenes māte, dzejnieka Jāņa Poruka atraitne Erna, dzim. Pētersone, dzīvojot Meža parkā Rīgā un viņas dzīves apstākli esot puslīdz apmierinoši.

Avots: Laiks, 28.09.1955