Ādolfs Heinrihs fon Vulfs (1765-1843) mantojumā saņēma Aumeisteru muižu, kurā viņš 1793. gadā uzcēla jaunu mūra kungu māju.

1815. gadā viņš no ģenerālgubernatora Kristofa Ādama Rihtera mantiniekiem nopirka Cesvaines muižu, bet 1818. gadā no Reinholda fon Rautenfelda Gaujienas muižu, kurā uzsāka vērienīgu pārbūvi.

Pēc 1818. gadā publicētām ziņām viņam piederēja 15 muižas – Gaujienas pilsmuiža, Cesvaines pilsmuiža, Aumeisteru, Alsviķu, Ādama, Bormaņu, Aizkujas, Tūjas, Nēķenes, Bučauskas, Lodes, Madonas, Kraukļu u. c. muižas. Bez tam Ā. Vulfs nomāja no kroņa vēl 5 muižas – Plāņu, Līpskalnu, Kārzdabas, Mežmuižu un Trikātas pilsmuižu, kas vinu padarīja par vienu no bagātākajiem sava laika Vidzemes guberņas muižniekiem.

Viņa ģimenē bija 8 bērni – trīs dēli un piecas meitas. Saviem mantiniekiem viņš atstājis 25 muižas 1 251 600 sudraba rubļu vērtībā.

Pēc 1828. gada 3.novembrī Aumeisteros noslēgtā mantojuma sadalījuma līguma starp Ā. Vulfa mantiniekiem Gaujienas pilsmuiža un vēl 11 muižas ar kopējo vērtību 530 600 sudraba rubļu ieguva Ādolfa Vulfa dēls– bruģu tiesnesis Jūliuss fon Vulfs.

Viņa vecākais dēls Aleksandrs fon Vulfs (1802-1832) agri mira un otrais dēls Jūliuss fon Vulfs (1809-1872) pabeidza Gaujienas muižas pils būvi vēlīnā klasicisma stilā (1850).

Ādolfs fon Vulfs mira 1843. gada 9. novembrī Aumeisteros un apglabāts turpat jau agrāk uzceltajā baronu fon Vulfu dzimtas kapličā.