Riudigeris fon der Golcas
Riudigeris fon der Golcas
- Gimęs:
- 08.12.1865
- Mires:
- 04.11.1946
- Gyvenimo trukmė:
- 80
- PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
- 57856
- PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
- 158
- PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
- 28305
- PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
- 77
- Mergelė (kitas) šeimos:
- Riudigeris Gustavas Adolfas fon der Golcas
- Be žodžių:
- Rüdiger von der Goltz, Rīdigers fon der Golcs, Rüdiger Gustav Adolf Joachim, Graf von der Goltz, Ridigers, Gustav Adolf Joachim Rüdiger von der Goltz, Gustav Adolf Joachim Rüdiger Graf von der Goltz
- Kategorijas:
- Aristokratas, Bendras, Grafas, Karys, Pirmoje pasaulinio karo dalyvis, Visuomenės veikėjas
- Pilietybė:
- vokietijos
- Kapinės:
- Nurodykite kapines
Riudigeris Gustavas Adolfas fon der Golcas (vok. Rüdiger Graf Gustav Adolf von der Goltz, 1865 m. gruodžio 8 d. Züllichau, dab. Sulechuvas, Liubušo vaivadija, Lenkija – 1946 m. lapkričio 4 d. Kinsegas, Bavarija) – Vokietijos karinis veikėjas, generolas.
Biografija
Grafas. Baigęs Vokietijos karo akademiją 13 metų tarnavo Generaliniame štabe, vėliau feldmaršalo Paulio fon Hindenburgo štabe. 1897 m. Generalinio štabo Anglijos skyriaus vadovas. Pirmojo pasaulinio karo pabaigoje, 1918 m. Dancige suformuotos Vokietijos kariuomenės 12-osios landvero pėstininkų divizijos (Ostsee, Baltijos divizija) vadas. 1918 m. balandžio mėn. su divizija išsilaipino Suomijoje, dalyvavo Suomijos pilietiniame kare, padėjo Karlui Manerheimui iš Suomijos išstumti Rusijos ir suomių bolševikų kariuomenę. Vėliau padėjo kurti Suomijos kariuomenės dalinius ir kariuomenės štabą.
Nuo 1919 m. pradžioje Antantės reikalavimu iš Suomijos atšauktas, nuo vasario 1 d. 6-jo rezervinio korpuso, dislokuoto Kurše ir Šiaurės Lietuvoje, vadas, pasiskelbė Liepojos gubernatoriumi. Šio korpuso 1-osios gvardijos rezervinės divizijos ir Geležinės divizijos dalys 1919 m. vasario – gegužės mėn. Žemaitijoje kovėsi su Raudonaja armija, slopino bolševikų sukurtą vietinę valdžią. 1919 m. balandžio 16 d. Liepojoje nuginklavo Latvijos kariuomenės dalis, nuvertė Karlio Ulmanio vyriausybę ir prisidėjo prie provokiškos Andrievo Niedros vyriausybės sudarymo. 1919 m. birželio mėn. Latvijos ir Estijos kariuomenė fon der Golco karinius junginius sumušė, fon der Golcas atsistatydino, o išskaidyti jo kariuomenės daliniai pradėjo veikti išvien su bermontininkais. 1919 m. rugsėjo mėn. išlikę vokiečių kariniai junginiai buvo įtraukti į Rusijos baltagvardiečių generolo Nikolajaus Judeničiaus Vakarų armiją. 1919 m. spalio mėn. atšauktas į Vokietiją.
Vokietijoje priešinosi Veimaro respublikai, 1920 m. dalyvavo Kapo puče. 1934–1939 m. atsargos karininkų Imperiškosios vokiečių karininkų sąjungos (vok. Reichsverband deutscher Offiziere) vadas.
Šaltiniai: wikipedia.org, news.lv
Saitai
| Santykių vardas | Santykių tipas | Aprašymas | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Huberts Gofs | Susipažinęs | |
| 2 |  | Heinrihs fon Štriks | Susipažinęs | |
| 3 |  | Nikolajs Kropotkins | Grupės | |
| 4 |  | Kārlis Ulmanis | Priešininkas, Karas draugas | |
| 5 |  | Andrievs Niedra | Karas draugas | |
| 6 |  | Anatol von Lieven | Karas draugas | |
| 7 |  | Pavelas Bermontas-Avalovas | Karas draugas | |
| 8 |  | Karlas Gustavas Emilis Manerheimas | Karas draugas |
06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas
15.05.1918 | The end of the Finnish Civil War
05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu
Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
15.01.1919 | Latvia's war against Communist Russia for independence. Count Lieven's unit is established in Liepāja
16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība
Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)
26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai
10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība
10.05.1919. — 26.07.1919.
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
19.06.1919 | Cēsu kaujas
1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās
23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas
A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu
03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
11.11.1919 | Latvia Independence battles. Victory over the West Russian Volunteer Army in Riga
On November 11 every year, Latvia lights up numerous candles to commemorate the Latvian army's victory over the West Russian Volunteer Army led by general Pavel Bermont-Avalov on November 11, 1919. On this day Latvia honours Latvian Freedom Fighters.
14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu
4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.
21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka
22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka
25.11.1919 | Latvian War of independence. Latvia declares war to Germany
30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas
03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu
Reklama
