Ādolfs Grienvalds

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
05.04.1914
Miršanas datums:
09.02.1983
Apglabāšanas datums:
00.02.1983
Tēva vārds:
Pētera dēls
Papildu vārdi:
Adolfs Grienvalds; Fricis Grēvalds, Fricis Grevalds
Kategorijas:
Basketbolists, Pedagogs, skolotājs, Sportists, Tenisists, Treneris, Šahists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Glūdas pagasts, Kažmeru kapi

Ādolfs Grienvalds bija skolotājs Liepājā, Čakstes skolā, kurā 1939. gada rudenī sāka strādāt par vingrošanas skolotāju un zēnu klases audzinātāju. Viņš sāka strādāt J. Mollēriusa vietā, kurš aizbrauca uz Vāciju. Līdz tam laikam Ādolfs Grienvalds strādāja tikai par matemātikas skolotāju. Viņu atceras kā jaunu, skaistu vīrieti - īstu Apollonu. Viņš bija mierīgs un nosvērts cilvēks, nekad netteicās aktīvi darboties skolas pasākumos.

Ādolfs Grienvalds bija Latvijas rekordists diska un šķēpa mešanā. Ar viņu Čakstes skolā sākās pa īstam lielais sports. Viņš nebija tik drakoniski stingrs kā J. Mollēriuss. Brīvstundās tautas karu drīkstēja spēlēt arī tie, kuriem mācībās bija arī divnieki. Viņš centās nopietni iesaistīt visus skolēnus vieglatlētikas nodarbībās, basketbolā u.c. sporta veidos. 

Skolēni piedalījās sporta svētkos Liepājas stadionā, kur sacentās ar citām skolām, un toreiz dabūja lielu šokolādes kasti.  Zēni reiz aizbrauca uz Jelgavu, kur sacentās basketbolā ar citiem Latvijas zēniem. Vēl arī slēpošanas prieki, kur Grienvaldam ļoti palīdzēja skolotāja Gaida Stendere. 1939. gadā bija pat Rīgā, kur notika plaši aizsargu sporta svētki, kurus ar svinīgu runu atklāja pats Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Ādolfs Grienvalds 1937. gada Ziemassvētkos apprecējās ar ievērojamo Liepājas vieglatlēti Emīliju Kurzemi. Kara gadi viņus izšķīra, jo Emīlija ar meitiņu Vaidu 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, bet vēlāk dzīvoja ASV. Pats Ādolfs Grienvalds palika Latvijā. Pēckara gados esot strādājis Šķibes skolā (Jelgavas, vēlāk Dobeles rajons) par fizkultūras skolotāju jau ar nedaudz izmainītu uzvārdu - Grēvalds (Fricis?). Miris 1985. gadā - tā vēsta J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas muzejā atrodamie materiāli.

1938. gadā A. Grienvalds ievēlēts 15. Liepājas aizsargu sporta kluba valdē.

Grevalds (Grēvalds) F., dz. 1912. gadā, no Dobeles, Skibes? figurē Latviešu šaha spēlētāju enciklopēdijas sarakstos:

1st class 14/73 - 33. 1st class 15/74 - 33. 18/68 - 28. Dobele 1970 tournament 9/10 1/71 - 29. Valka Regional 1st Correspondence Tournament 6/8 18/71 - 25? Valka Regional Championship 1 1 5/73 - 27.  Cesis Regional 5th Championship 5/6 17/74 - 27. Dobele Regional Championship 1975 8/10 14/75 - 24. 3rd Latvian Regional Correspondence Tournament 13 24/77 - 20.

Bet kāds Fricis Grevalds (dz. 1914.5.04. - m. 1983.9.02.) atdusas Glūdas pagasta Kažmeru kapos. Sektors / Rinda / Vieta : 003 / 000 / 45.

Avoti:

  1. J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas muzejā esošie Astras Upītes (dz. Putres) apkopotie materiāli par Ādolfu Grienvaldu.
  2. Komunārs (Dobele), Nr. 15 (03.02.1968.)
  3. Kurzemes Vārds, Nr. 55 (08.03.1938.)
  4. https://www.cemety.lv/public/deceaseds/487057?type=deceased
  5. https://nekropole.info/lv/Fricis-Grevalds
  6. https://www.sahafederacija.lv/media/files/2017/04/26/lsf_20170426212351521307.pdf​

***

II. Vidusskolu direkcijas rīkojumi.

Pielaisti līdz 1936./37. māc. gada beigām no š. g. 1. augusta:

[..] Ādolfs Grienvalds - par vingrošanas skolot. zēniem Liepājas valsts žīdu ģimnāzijā (skaitot ar darbā stāšanās dienu līdz turpmākam rīkojumam); [..]

Avots: Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12 (01.12.1936.)

***

Par pastāvīgiem skolotājiem pilsētas Čakstes pamatskolā skaitot ar š. g. 1. augustu pieņēma Arnoldu Rūķīti, Veru Akmeņkalēju un Ādolfu Grienvaldu (pēdējo — vakara pamatskolā). 

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 126 (09.06.1937.)

***

Pilsētas valdes lēmumi

Pils. vakara pamatskolas skol. A. Grienvaldu nolēma ar šo māc. gadu pārcelt par skolotāju Čakstes pamatskolā.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 179 (12.08.1937.)

***

II. Vidusskolu direkcijas rīkojumi.

Atļauts strādāt [..] Ādolfam Grienvaldam par vingroš. skolot. Liepājas v. žīdu ģimn. ar š. g. 1. aug. līdz 1937./8. m. g. b.; [..]

Avots: Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 11 (01.11.1937.)

***

SPORTISTU LAULĪBAS 


1. Ziemas svētkos laulības ostā devās 2 mūsu pazīstami vieglatlēti — liepājnieki Emīlija Kurzeme (Dzelzceļu aizs. p. sp. kl.) un Ādolfs Grienvalds (15. Liep. aizs. p. sp. kl.). "Sporta Pasaules" laimes vēlējumi! 

Avots: Sporta Pasaule, Nr. 452 (30.12.1937.)

***

Liepājas pilsētas valdes lēmumi

Pieņēma par pastāvīgiem skolotājiem uz vienu gadu pieņemtos skolotājus: [..] Čakstes pamatskolā - A. Grienvaldu, [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 145 (02.07.1938.)

***

III. Vidusskolu direkcijas rīkojumi.

Atļauts strādāt: [..] Ādolfam Grienvaldam par vingr. skolot. Liepājas v. žīdu ģimn. ar š. g. 1. aug. līdz 1938./9. m. g. b.; [..]

Avots: Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 9 (01.09.1938.)

***

A. Grienvalds — labākais Liepājas desmitcīņnieks 

Svētdien pilsētas sporta stadionā 15. Liepājas aizsargu pulka sporta klubs rīkoja meistarsacīkstes desmitcīņā, vieglatlētikas trīscīņā, militārā trīscīņā un riteņbraukšanā. Desmitcīņā, kurā piedalījās 10 dalībnieku, uzvarēja A. Grienvalds ar 4771 p. [..]

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 219 (27.09.1938.)

***

DRAUDŽU ZINAS

Liepājas Annas draudzes baznīcas ziņas. Kristīti: [..] Vaida Zaiga Grienvalde, [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 84 (15.04.1939.) 

***

Liepājas pils. 8. nep. vidusskolas skolēni skol. Grienvalda vadībā nodibinājuši fizkultūras kolektīvu. [..]

Avots: Sarkanais Sports, Nr. 14 (03.02.1941.)

***

JAUNS FIZISKĀS AUDZINĀŠANAS SKOLOTĀJS

Ar jauno mācību gadu Valkā Jāņa Cimzes valsts ģimnāzijā un Valsts Valkas pamatskolā kā fiziskās audzināšanas skolotājs darbosies Ādolfs Grienvalds. Jaunais skolotājs agrāk strādājis Liepājā. Pagājušā vasarā viņš beidzis izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas rīkotos fiziskās audzināšanas skolotāju kursus.

Avots: Tālavietis, Nr. 122 (10.10.1942.)

***

Ādolfs Grienvalds meklē sievu Noru un Ūdru ģim. no Jaunpils. 

Avots: Ventas Balss, Nr. 37 (08.05.1945.)

***

Jelgavas apr. 3. iec. tautas tiesā, Dobelē iesniegts laulības šķiršanas pieteikums starp Frici Pētera d. Grevaldu, dzīv. Glūdas pag. 7-gad. skolā un Noru Ernesta m. Grevaldi, dzīv. Glūdas pag. "Maz-Kaušeniekos".

Avots: Zemgales Komunists (15.05.1948.)

***

Sporta veterāns 

Tautu spartakiādes republikas finālsacensībās galda tenisā tiekas Dobele un Cēsis. Pēc ne sevišķi veiksmīga starta rezultāts 2:2. Vēl viena spēle. Pēdējā... Dobele vai Cēsis? Mūsu rajonu pārstāv sporta veterāns. Pret jauniešu temperamentīgo, straujo spēli viņš cīnās nosvērti, kā saka, ar prātu. Kustības skopas, noteiktas, neviena lieka žesta. - Man jāuzvar komandas interesēs, - domā cīņās rūdītais sportists. Visa prasme un enerģija tiek izmantota šim mērķim.

Neatlaidīgi cīnoties par katru punktu, uzvar dobelnieks un līdz ar to - Dobele!

Šī spēle mani sajūsmināja un jūtu, ka arī lasītāju interesē: kas ir šis veterāns? Apsveicu uzvarētāju. lepazīstamies. Nosaucu savu uzvārdu, pretī skan - Grēvalds.

... Pāršķirstot atmiņu grāmatu, redzu Frici Grēvaldu, toreiz vēl jaunieti, spēlējam Liepājas basketbola izlasē, kas uzvar Eiropas basketbola lielpilsētu Rīgu. Viņš ir tas pats Grēvalds, kam no Latvijas rekorda augstlēkšanā pietrūka 7 centimetri, bet šķēpa mešanā - nepilns pusmetrs...

Sēžu autobusā un braucu uz Šķibi pie mūsu paziņas Friča Grēvalda, labākā rajona fiziskās kultūras skolotāja.

Novilcis žaketi, uzrotījis krekla piedurknes, viņš darbojas ar galdnieka instrumentiem. Man brīva stunda, - naglojot līstiņas, saka pasniedzējs. Tad ņem kaltu un vīli. Esam liecinieki liela darba sākumam. Vispirms makets, bet tad taps īstais A. Brigaderes «Sprīdītis».

- Nekā sevišķa. Tādu skolotāju ir daudz, - saka Fricis Grēvalds, uzzinājis apciemojuma iemeslu. - Visi taču strādā.

Bet kā strādā?

- Viens, div', trīs... Kreiso... kreiso... skriešus, rmarš!... - un tā katru stundu, dienu no dienas. Vienādas krāsas tērpos ģērbušies zēni un meitenes klausa katram skolotāja vārdam un žestam. Stunda sākas ar brašu «esi sveiks!». lerindas mācība - līdzināšanās, soļošana, pagriezieni uz vietas un kustībā, skrējiens dažādos tempos. Tāds stundas ievads - iesildīšanās.

- lerindas mācībām iedalām nedaudz laika. Agrāk, kad bija pionieru ziemas skate, tad gan cītīgi ņēmāmies, - paskaidro skolotājs. Un piebilst: - Ne velti pārmet, ka jaunatnei nav stājas. Agrāk, pats atceros, pionieru skates bija svinīgas, ar dziesmām, ar ierindu, vingrošanu un rotaļām. Bija, kam gatavoties... Tagad to aizstāj vieglatlētika, slēpošana, basketbols, šahs, galda teniss, kas neprasa stāju. Bet stāju vajag!

Tad sākas rotaļas ar bumbām, driblēšana, bumbas piespēle. Stunda būtu interesantāka, aizraujošāka, bet neatļauj... mazā telpa. Skolēni vingro. Inventārs - matrači un līdztekas ir skolas šefa - kopsaimniecības «Nākotne» dāvana. Skolotājs no audzēkņiem prasa to, kas paredzēts programmā. Un nevis izpildīt kaut kā, bet tā, lai paliktu visam mūžam. Tāpēc katrs izpilda, cik labi vien spēdams. Tas, kā stāsta skolas direktore V. Pranckus, panākts ar visu triju fizkultūras skolotāju ciešu sadarbību. Fr. Grēvalds apmeklēja skolotāju B. Berzinskas un V. Neilandes stundas, savukārt viņas - pieredzējušākā darba biedra. Pēc tam lietišķas pārrunas, radošs disputs.

Un rezultāti lieliski. Ja 1950./51. mācību gadā Šķibes skola pionieru ziemas skatē ierindojās 8. - 9. vietā, tad nākošajā gadā izcīnīja 1. vietu! Rajona skolu izlasē iedala Veltu Balgalvi, Aleksandru Olševski, tagad Vissavienības jaunatnes rekordistu pieccīņā, Āriju Čerņenoku, kas, mācīdamies Dobelē, uzstāda republikas rekordu augstlēkšanā zēniem, Silviju Bausku, pašreiz labāko «Darba rezervju» jaunieti diska mešanā. Tie ir labākie no labākajiem. Daudz interesantu sacensību notiek skolas mērogā galda tenisā, šahā, vieglatlētikā, basketbolā... Uzvarētājai klasei pasniedz vimpeli. Pašreiz tas grezno 7. klasi, kuras audzinātājs ir pats Fricis Grēvalds. Dažādās sacensībās skolēni izpilda EGDA normas un, skolu beidzot, visi ir nozīmnieki. Bet ar to darbs neaprobežojas. Arvien tuvāk nāk vasara ar sporta priekiem. Jāgatavojas. Jāveic šogad un šajā septiņgadē skolas fizkultūriešiem paredzētais. Jā, viņiem ir mērķis, par ko cīnīties. - Tagad ir vieglāk, - stāsta direktore. - Skolotājas B. Berzinska un V. Neilande pašas vada sacensības. Tādēļ biedram Grēvaldam atliek laiks sabiedriskajiem pienākumiem.

Un tādu viņam ir daudz. Būdams tautas izglītības nodaļas ārštata inspektors, viņš pārbaudījis sporta vērienu Bērzes un Mežinieku skolās. Novembrī kolhozā «Daile» viņš lasīja lekciju no cikla «Divas pasaules, divas sistēmas, divi dzīves veidi», bet decembrī «Nākotnē» - par kulturālu uzvedību. Rajona «Vārpas» konferencē sporta aktīvistu ievēlēja padomes prezidijā. Nu jau kuru gadu viņš trenē rajona skolu izlasi vieglatlētikā. Nav nevienas lielākas vieglatlētikas sacensības, kurās Fr. Grēvalds nebūtu sporta tiesnesis. Direktore pastāsta, ka arī vasarā skolas sporta laukumā Fricis Grēvalds ar audzēkņiem pavada cauras dienas. Bija gadījumi, kad bērns veselības dēļ nedrīkst uzņemties lielu fizisku slodzi. Tad skolotājs nodarbojas atsevišķi, līdz skolnieks izveseļojas un var izpildīt to pašu, ko pārējie.

Man bija izdevība noskatīties rajona skolnieku pārbaudes sacensības galda tenisā divus pēdējos gadus. Ja aucenieki 1959. gadā dobelniekus uzvarēja rotaļādamies, tad 1960. gadā, kaut arī uzvarēja, tomēr nācās papūlēties. Lūk, ko dažos mēnešos panāca Dobeles bērnu sporta skolas treneris Fr. Grēvalds.

Bet kā ar sekmēm, ja skolēni tik daudz nodarbojas ar sportu? - Lieliskas, - atbild direktore.

Skolotāja Friča Grēvalda darbu gribas pielīdzināt strautam, kas, saplūstot ar citiem, rada lielu un spēcīgu upi, likdams līdzi traukties visam, kam tas pieskārsies.

Avots: Brīvais Darbs (Dobele), Nr. 34 (21.03.1961.)

***

ŠODIEN FIZKULTŪRIEŠU DIENA

Akmens lode, lazdas šķēps un... čempiona zelts

 
Apkārtnes ļaudis augu vasaru grozīja galvas un brīnījās par jokaino puiku, kurš, salaidis govis kādā nostūrī, neapnicis mētāja akmeņus, koka nūjas, un lēkāja pāri divām staklēm pārliktai gana pātagai. Bet pats piecpadsmitgadīgais Fricis Grēvalds Jelgavā bija noskatījies lielo sportistu cīņas un tagad «dresēja» akmeņus un lazdu nūjas, jo lode, disks un šķēps rokpeļņa dēlam bija neaizsniedzams sapnis.

Pirmajās sacensībās viņš piedalījās pēc gada. Gana pātaga laikam bija palīdzējusi, jo Friča pārvarētais metrs un četrdesmit pieci centimetri pavēra viņam ceļu uz Latvijas meistarsacīkstēm Rīgā.

Septiņpadsmitgadīgajam Jelgavas skolotāju institūta audzēknim tur vajadzēja ņemt rokās īstu šķēpu. Visvairāk pārsteigts bija viņš pats, kad pēc rūpīga rezultāta mērīšanas un saskaitīšanas izrādījās, ka jaunajam jelgavniekam ir ceturtais labākais rezultāts.

Tas spārnoja. Atgriezies Jelgavā, puisis saorganizēja skolas biedrus un visi regulāri trīs reizes nedēļā trenējās: skrēja pa šoseju, grūstīja lodi un mētāja šķēpu vai disku. Gandrīz ik svētdienas, padzirdējuši par kādām sacensībām, devās uz turieni un bez žēlastības «grieza ārā pogas» turienes sportistiem. Puiši aizrāvās ar visiem sporta veidiem - galda tenisu, voleju, basketbolu, peldēja.

1935. gadā, institūtu beidzot, Fricim Grēvaldam piederēja apriņķa rekords diska un šķēpa mešanā un lodes grūšanā, viņš bija labākais galda tenisists. Šai pašā gadā komplektēja komandu 1936. gada Berlīnes olimpiādei. Tās kandidāts kļuva arī Fricis Grēvalds. Nebūtu bijušas tās armijas vieglatlētikas sacensības, kurās Fricim būtu jāstartē augstlēkšanā, droši vien, viņš būtu olimpietis. Taču neveicās. Neveiksmīgs kritiens, mēnesis slimnīcā un olimpiāde - gar degunu.

Tā paša gada rudenī Liepājas basketbolisti pamanījās sportisko institūta absolventu atvilkt uz savu pilsētu. Viņi nebija pārrēķinājušies - tūdaļ saka augt Liepājas basketbola slava.

- No visām spēlēm, kurās piedalījāmies, zaudējām tikai vienu, - atceras Fricis Grēvalds. - Pat tradicionālajā mačā Liepāja - Rīga, kur rīdzinieku pusē startēja Latvijas 2 labāko komandu «Universitātes sporta» un ASK spēlētāji, rīdzinieki dabūja atzīt Liepājas puišu pārākumu.

Bet Fricis neaizmirsa arī savu pirmo mīlestību vieglatlētiku. Trenējās tāpat kā līdz šim pats uz savu roku. Atkal dabūja krist vairāki līdzšinējie rekordi.

Sevišķi laimīgs Fricim bija 1939. gads. Liepājas apriņķa meistarsacīkstēs viņš saņēma uzvarētāja laurus 6 reizes - lodē, diskā, šķēpa, augstlēkšanā, desmitcīņā un 110 m barjerskrējienā.

Kara gados sportu nācās aizmirst. Tā īsti treniņus varēja uzsākt tikai 1947. gadā, kad Fricis Grēvalds strādāja Glūdā par fizkultūras skolotāju. No šī gada līdz 1951. gadam Fricis bija republikas vieglatlētu izlases dalībnieks. Šķēps, lode, disks - viņa uzticīgie pavadoņi. Pirmo reizi tagad izdevās trenēties pieredzējušu speciālistu vadībā. Rezultāti nelika uz sevi gaidīt. Šķēps aizlidoja tālāk par 67 metru atzīmi. 2 reizes Friča rokās krita republikas čempiona tituls - 1947. un 1951. gadā. Droši vien nebūtu viegli klājies arī PSRS čempiona tronim zem Friča spiediena, ja nebūtu sākusi niķoties metienos samocītā roka...

Vajadzēja pievērsties «mierīgākiem» sporta veidiem - galda tenisam, dambretei. Tagad stipri dabūja trūkties «Vārpas» mazās raketes meistari. Šķibes skolas fizkultūras skolotājs parādīja, ko vēl spēj. Un tas nebija maz - vairākas reizes «Vārpas» čempions, ilgus gadus tās izlases dalībnieks.

Arī tagad Friča Grēvalda sportista sirds rūpējas par jaunu meistaru augšanu. Šoreiz - citu. Viņa vadītie Šķibes sovhoza galda tenisisti šogad kļuva «Vārpas» čempioni. Komandas sastāvā - Šķibes skolas 8. klases divi puiši un viņu fizkultūras skolotājs.

F. Grēvalds audzina sev maiņu. Šķibes skolā ir vesela saime daudzsološu sportistu. Kaut vai tie paši galda tenisisti Viktors Zagorskis un Valerijs Petrovs. Dienās būs lietas koki!

Arī skolas dambretisti Gaļina Marksa, Anna Freiberga, Valerijs Petrovs un Tālivaldis Rūmītis pēdējos divos gados ir spēcīgākie rajonā. Viņiem visiem ir 2. sporta klase, bet Tālivaldim pirmā!

Savā laikā no Šķibes skolas nākuši tādu pazīstamu vārdu īpašnieki kā Aleksandrs Olševskis un Ārijs Čerņenoks. Aleksandrs bija Vissavienības rekordists pieccīņā jauniešiem, bet Ārijs laboja zēnu augstlēkšanas rekordu mūsu republikā. Un kur tad vēl Velta Balgalve, Vladislava Zēniņa, Jānis Ančevs un daudzi citi mūsu rajona rekordisti, Friča Grēvalda audzēkņi!

Sacensībās, kurās jāsporto pašam vai jātur rokās tiesneša bloknots, darbs treniņos un skolā ar topošajiem sportistiem. Visu 53 gadus ilgo mūžu Fricis Grēvalds bijis cilvēks, kurš pa īstam iemīlējies sportā. Līdz kaulam.

Avots: Komunārs (Dobele), Nr. 57 (12.08.1967.)

***

SKOLA - MANS MŪŽS 

Televīzijas ekrānā vētraini ritēja kārtējā hokeja spēle. Vīrs ar iesirmajiem deniņiem piecēlās, lai ielaistu nācēju. Pat šeit - mājas apstākļos - viņš nešķirami bija kopā ar savu zilo sporta blūzi. Jā, lielākā daļa mūža pagājusi draugos ar to.

Cik ilgi Šķibes astoņgadīgās skolas fizkultūras skolotājs Fricis Grēvalds sevi atceras, tik arī sportu. Jau toreiz - 1936. gadā, uzsākot pedagoga gaitas Liepājā, nācās strādāt ar jauno paaudzi. Skolotāja darba gados veidojis ne vienu vien jaunieša stāju un raksturu. Skolas darbā aizvadīti 40 gadi. Katram no tiem savs stāsts, savs rudens, kad dzērvju kāša klaigas sasaucas ar skolas zvanu un bērnu balsīm, pavasaris, kad «izlido» skolas beidzēji. Darbs Šķibes astoņgadīgajā skolā F. Grēvaldam iesākās 1951. gadā. Un tā līdz pat šodienai.

Garajā pedagoga mūžā skolotājam izdevies ar savu darbu kaldināt ne vienu vien panākumu Šķibes astoņgadīgās skolas audzēkņiem. Pats, jaunībā būdams Latvijas čempions šķēpa mešanā, Fricis Grēvalds sekmīgi pratis nodot stafeti saviem audzēkņiem.

Sarunā pieredzes bagātais pedagogs atzinās, ka viņa sportista gaitām vienmēr nākusi līdzi arī matemātika. Būdams pensionārs, viņš ar mierīgu sirdi atceras, ka labi vien darījis, būdams stingrs matemātikas apguves prasībās. Varbūt tādēļ F. Grēvalda audzēkņiem ceļi dzīvē pašķīrušies vieglāk.

Lielākā daļa mūža veltīta skolas darbam. Ierastās gaitas aicina vēl tagad. Un skolotājs atkal ir šajā vietā, kad jāizpalīdz bijušajiem vai jaunajiem kolēģiem. Tad atkal nākas vilkt mugurā zilo sporta blūzi un doties «ierindā». Kas zina, varbūt tieši tagad, kad kolhozā «Nākotne» ceļ jaunu sporta zāli, vajadzēs pieredzējušā skolotāja padomu.

Avots: Komunārs (Dobele), Nr. 119 (02.10.1976.)

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vaida VipulisVaida VipulisMeita31.10.193819.03.2016
        2Emīlija Austra AntikoEmīlija Austra AntikoSieva25.03.191708.08.2013Pirmā sieva
        3Klāvs KurzemeKlāvs KurzemeSievas/vīra tēvs22.05.1883
        4Katrīna KurzemeKatrīna KurzemeSievas/vīra māte24.06.188713.10.1975
        5Valdis VipulisValdis VipulisZnots13.11.193409.04.2017
        6Anna Alvīna LūsisAnna Alvīna LūsisSvaine05.03.190801.11.1976
        7Vilnis KurzemeVilnis KurzemeSvainis00.05.1925
        8Miķelis Alberts KurzemeMiķelis Alberts KurzemeSvainis10.12.190910.10.1992
        9Jānis Nikolajs KurzemeJānis Nikolajs KurzemeSvainis21.06.191100.00.1992
        10Pēteris Rūdolfs KurzemePēteris Rūdolfs KurzemeSvainis07.11.191912.07.1944
        11Olafs GūtmanisOlafs GūtmanisStudents10.01.192704.12.2012Skolnieks

        Nav norādīti notikumi

        Birkas