Emīlija Austra Antiko

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.03.1917
Miršanas datums:
08.08.2013
Tēva vārds:
Klāva meita
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Kurzeme
Papildu vārdi:
Emīlija Grienvalds; Emīlija Samoviča; Emīlija Samovica; Emilija Samovics; Emīlija Kurzeme-Antiko; Emīlija Kurzeme-Antico; Emilija (Emilia) Antico
Kategorijas:
Saistīts ar Latviju, Sportists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Savulaik pazīstamā Liepājas volejboliste Emīlija Austra Kurzeme (vēlāk Grienvalde, Samoviča, Antiko) dzimusi 1917. gada 25. martā Harkovā, jo 1914. gadā Kurzemju ģimene izbrauca uz Harkovu un atgriezās 1918. gadā. Emīlijas Antiko mātes māsa, kura arī bija kopā ar viņiem, atceras: "Vācietis nāca virsū. Sākumā domājuši, ka brauks uz Bunku, tur dažas mantas aizveduši. Paņēma mātei 2 zirgus, ratus, māte pie 1 kumeļa palika. Atpakaļ vairs nevarēja tikt. Tad uz Jelgavu - tur zirgus pārdeva ceļa naudai uz Harkovu. Uz Harkovu brauca tāpēc, ka Bunkā iepazinās ar Voita kundzi, kurai brālis bija Harkovā. Brauca ar vilcienu. Izbrauca tāpēc, ka baidījās no vāciešiem."

Vecāki - Klāvs un Katrīna (dz. Bergmane) Kurzemes. Tēvs Klāvs Kurzeme (dz. 22.05.1883. plkst. 20.00 Nīcas (Dunikas) pag. - m. 1960. gadu otrā pusē) ir Liepājas Novadpētniecības muzeja valdes loceklis, Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis, Liepājas biškopības biedrības loceklis, dziedāšanas biedrības "Vārpa" dibinātājs un Liepājas muitas darbinieks. Māte Katrīna Kurzeme (dz. 24.06.1887. - m. 13.10.1975.) ir Sikšņu ciema teicēja. Abu balsu audio ieraksti pieejami Latviešu folkloras krātuves kolekcijā.

Aizsardžu sportistu nometnē Trikātā, kas notika no 1936. gada 6. jūlija līdz 13. jūlijam, Emīlija Kurzeme no Dzelzceļu aizsargu pulka 60 m skrējienā ierindojās 2. vietā, to veicot 9,2 sekundēs, bet lodi aizgrūda 8,77 m, ierindojoties 1. vietā. Kopskaitā bija ieradušās 35 aizsardzes no visiem aizsargu pulkiem.

4. Jēkabpils aizsargu pulka štāba rota 1936. gada 19. jūlijā rīkoja plašus sporta svētkus. Bez vietējiem aizsargu sportistiem svētkos piedalījās arī Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Krustpils, Līvānu un Viesītes sporta klubi un citi sportisti, kopskaitā ap 80 dalībnieku. Svētkus atklāja 4. Jēkabpils aizsargu pulka kultūrālās daļas vadītājs Ermansons. Sportisti un svētku viesi nodziedāja valsts himnu un uzsauca trīskārtīgu «Lai dzīvo!» valsts un armijas vadībai. Sacīkstēs sportisti uzrādīja labus rezultātus. Dzelzceļu aizsargu pulka Liepājas nodaļas sportiste Emīlija Kurzeme augstlēkšanā sasniedza 1,40 m; rekords pieder M. Martinsonei ar 1,40 m. Uzvarētājus jēkabpilieši apbalvoja balvām.

1937. gadā beigusi 1. Liepājas valsts ģimnāziju (Humanitāro ģimnāziju). Tajā gadā ģimnāziju beidza 42 audzēkņi un tas bija 15. izlaidums. 

1937. gada "Sporta Pasaule" vēsta, ka "Ziemas svētkos laulības ostā devās 2 mūsu pazīstami vieglatlēti - liepājnieki Emīlija Kurzeme (Dzelzceļu aizs. p. sp. kl.) un Adolfs Grienvalds (15. Liep. aizs. p. sp. kl.). "Sporta Pasaules" laimes vēlējumi!"

1938. gada "Sporta Pasaule" raksta: "DzAPSK vienība ir ļoti spēcīga, labi gremdē abas pazīstamās Liepājas vieglatlētes — Smiltniece un Grienvalde." 

1938. gada 31. oktobrī piedzimst meita Vaida Zaiga Grienvalde, kura 1939. gadā kristīta Sv. Annas baznīcā Liepājā.

1939. gada "Sporta Pasaule" raksta: "Liepājas DzAPSK — US 15-9, 15—13. Fināla cīņā nācās piedzīvot lielu pārsteigumu, jo aizsardzes uzvarēja US vienību! [..] Izcilus gremdētājas DzAPSK vienības vidū bija Smiltniece-Jūrmala un Grienvalde. Aizsardžu uzvara pilnīgi pelnīta. Liepājas DzAPSK reprezentācijā darbojās: Smiltniece-Jūrmala, Grīnberga, Grienvalde, Cinberga, Pusaudze un Rūja, US: Buša, Jansone, Sniķere L. Konce, Remajeva un Grape." 

Vaida Vipule (dz Grienvalde-Samoviča) atceras: "Latviju atstāju 1944. gada augustā, kad man bija nepilni 6 gadi. Mums Liepājā bija iespēja tikt uz maza kuģīša, kas nebija domāts pasažieru pārvešanai. Izbraucām kopā ar radiem un draugiem. Kuģis bija pārpildīts ar bēgļiem un īsais brauciens uz Dancigu bija ļoti nepatīkams. Kaŗam beidzoties mēs bijām nonākuši Angļu zonā pie Libekas pilsētas. Dabūjām zināt kā Herrenvikas bijušā poļu gūstekņu nometnē pulcējās latvieši, devāmies tur. Tur nodzīvojām divus gadus, tad tikām pārcelti uz Valderzē DP nometni. Valderzē nometnē nodzīvojām tikai īsu laiku, jo to likvidēja un 1948. gadā mūs pārcēla uz Mēzenes DP nometni turpat Libekā. Mana mamma aktīvi piedalījās sportā un spēlēja YMCA volejbola komandā. Es gāju skolā un iestājos guntiņās. Izceļojām 1950. gadā, nonākot Ņujorkā 26. maijā. Ņujorkas apkārtnē nodzīvoju apmēram 50 gadus. 1963. gadā apprecējos ar Valdi Vipuli, kurš Vācijā dzīvoja Kasseles un Karlsrūes DP nometnēs un ir redzams uz Vitauta Vītoliņa ieliktām fotogrāfijām."

No preses uzzināms, ka 1946. gadā Lībekā dzīvojošā latviešu volejboliste Emīlija Samoviča saņēmusi vēstuli no Briseles, kuru raksta kādreiz teicamā vieglatlēte un basketboliste Alise Smiltniece-Jūrmale, kas kopā ar vīru - basketbolistu Žani Jūrmalu dzīvo Briselē.

Emīlija Samovica un sieviešu volejbola komanda 1946. gadā Lībekā redzama šeit: http://www.dpalbum.lv/link.php?action=detail&id=571

[1946. gadā] Lībekas meistarsacīkstēs galda tenisā sieviešu vienspēlē [uzvarēja] meistare Samoviča, [..], jauktā dubultspēlē Samoviča-Šleicers [..].

1946. gadā kandidātu sarakstā apbalvošanai ar "Lielo nozīmi" minēti [..] volejbolā — Šleicers, Sīpols, M. Ozola, Samoviča, Pelūde.

Pirmie latviešu sportisti, kas sacentās meistarsacīkstēs, lai noskaidrotu uzvarētāju visas Vācijas emigrācijas dzīves apjomā, ir volejbolisti. Latviešu 1946. g. volejbola meistarsacīkstēs Vācijā 10. un 11. aug. Hersbrukā ieradās visu apgabalu labākās vienības, atskaitot Detmoldas sieviešu izlasi. [..]  Sieviešu vienību grupā meistartitulu bez zaudējumiem ieguva Mannheimas spēlētājas (Ārena, Muskate, Liepa, Pusaudze, Postniece, Magaziņa), 2. v. Lībeka (Samoviča, Ruža, Bērzāja, Lazdiņa, Bērziņa, Ķēniņa) un 3. v. amerikāņu joslas meistars Hersbruka (Lasmane, Baumane, Krūmiņa, Dāve, Reizniece, Ozola). Sacīkstēs noraudzījās ap 1500 skatītāju. [..]

1946. gadā Augsburgā no 20.—22. sept. Hochfeldas stadionā notika otrie Baltijas tautu sporta svētki, kurus ar īsu uzrunu atklāja Augsburgas UNRRA's dir. S. Wishik, pēc kam atskaņoja ASV, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts himnas. Baltiešu olimpiādē labākos panākumus uzrādīja latviešu sportisti, uzvarēdami četrās no 6 oficiālām sporta nozarēm. Sacensības noskatījās vairāki tūkstoši skatītāju, starp tiem UNRRA's darbinieki un amerikāņu karavīri. Sieviešu volejbolā latviešu vienība: Samoviča, Riekstiņa, Ozola-Grapa, Pelūde, Ārena, Bīlmane uzvarēja lietuvietes ar 15:7, 15:5, bet zaudēja igaunietēm 0:15, 15:17. Igaunietes uzvarēja lietuv. 13:0,19:1. 

1947. gadā latviešu emigrācijas meistarsacīkstēs galda tenisā Lībekā sieviešu sacensībās 1. vietu ieguva Emīlija Samoviča (Lībeka).

Uz jautājumu "Kas 1947. gadā bija mans skaistākais mirklis sporta laukumā?" volejboliste E. Samoviča atbild: „Volejbolā sīvākās sacensības vienmēr izvērtušās ar igaunietēm. Pērn baltiešu meistarsacīkstēs Augsburgā zaudējām. Liels tādēļ bija prieks par mūsu uzvaru un skaisto revanšu šogad 14. decembrī Kemptenē."

Arī Ņujorkā Emīlija turpina spēlēt volejbolu. 1954. gada fotogrāfijā izdevumā "Laiks" Emīlija Samoviča redzama Ņujorkas latviešu sporta kluba sieviešu volejbola vienības sastāvā, kura izcīnījusi Ņujorkas pilsētas meistarnosaukumu, nezaudējot nevienu sacensību. 

1954. gadā Ņujorkā Emilija Samovics apprecas ar Vincentu Antiko (Antico) (dz. 02.04.1923. - m. 28.10.2006.).

Kad 1966. gadā Emīlija viesojas māsas un brāļa ģimenēs Melburnā, tad par šo faktu vairākkārt vēsta gan "Laiks", gan "Austrālijas Latvietis", ka Austrālijā ieradusies viešņa no ASV - kādreiz izcilā Liepājas volejboliste Emīlija Kurzeme-Antiko (Emīlija Kurzeme-Antico), kuras tagadējā dzīves vieta ir Ņujorka.

Emīlijas Kurzemes fotogrāfija Liepājas vadošās sieviešu volejbola komandas sastāvā (1936) redzama 1996. gadā izdotajā Andžila Remesa grāmatā "Liepājas sporta leģendas".

Mirusi 2013. gada 8. (?) augustā ASV.

Likteņdārzā 2016. gadā ar 2534. numuru iestādīts parastais ozols (Dāna Vipulis Lācis un Jānis Vipulis) ar veltījumu: Vecmammas Emīlijas Kurzemes Antico (1917-2013) piemiņai, bet ar 13550. numuru no 2016. gada tur atrodas bruģakmens EMĪLIJA KURZEME ANTICO.

Avoti:

  1. Aizsargs, Nr. 7-8 (15.08.1936.)
  2. Austrālijas Latvietis, Nr. 845 (12.08.1966.)
  3. Austrālijas Latvietis, Nr. 856 (28.10.1966.)
  4. Dzimtenes Balss. Latvian New Bulletin., Nr. 16 (24.05.1946.)
  5. Kurzemes Vārds, Nr. 135 (19.06.1937.)
  6. Kurzemes Vārds, Nr. 84 (15.04.1939.)
  7. Laiks (13.03.1954.)
  8. Laiks, Nr. 69 (27.08.1966.)
  9. Laiks, Nr. 91 (12.11.1966.)
  10. Latviešu Vēstnesis. Latvian News Bulletin., Nr. 66 (24.08.1946.)
  11. Latvija, Nr. 6 (21.12.1946.)
  12. Latvija, Nr. 26 (11.04.1947.)
  13. Latvija, Nr. 98 (30.12.1947.)
  14. Remess, Andžils. Liepājas sporta leģendas. Liepāja: Kurzemes Vārds, 1996.
  15. Sporta Pasaule, Nr. 452 (30.12.1937.)
  16. Sporta Pasaule, Nr. 478 (31.03.1938.)
  17. Sporta Pasaule, Nr. 728 (01.11.1939.)
  18. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 29-30 (26.04.1946.)
  19. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 72 (24.09.1946.)
  20. M. Vecvagares atmiņas.
  21. http://www.dpalbum.lv/link.php?action=detail&id=3151
  22. liktendarzs.lv/site/fileBlock/upload/2016.docx
  23. liktendarzs.lv/site/fileBlock/upload/Visu_iebru____to_bru__akme__u_saraksts.xlsx

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Klāvs KurzemeKlāvs KurzemeTēvs22.05.1883
        2Katrīna KurzemeKatrīna KurzemeMāte24.06.188713.10.1975
        3Vaida VipulisVaida VipulisMeita31.10.193819.03.2016
        4Miķelis Alberts KurzemeMiķelis Alberts KurzemeBrālis10.12.190910.10.1992
        5Jānis Nikolajs KurzemeJānis Nikolajs KurzemeBrālis21.06.191100.00.1992
        6Pēteris Rūdolfs KurzemePēteris Rūdolfs KurzemeBrālis07.11.191912.07.1944
        7Vilnis KurzemeVilnis KurzemeBrālis00.05.1925
        8Anna Alvīna LūsisAnna Alvīna LūsisMāsa05.03.190801.11.1976
        9Ādolfs GrienvaldsĀdolfs GrienvaldsVīrs05.04.191409.02.1983Pirmais vīrs
        10Ieva BarbāneIeva BarbāneTante19.06.188000.00.1954
        11
        Ilze KļavaTante27.06.188813.02.1920
        12Gundars LūsisGundars LūsisBrāļa/māsas dēls13.05.192802.01.1996
        13Valdis VipulisValdis VipulisZnots13.11.193409.04.2017
        14
        Zenta KurzemeSvaine10.12.1915
        15Milda Dzidra KurzemeMilda Dzidra KurzemeSvaine00.00.193400.00.2008
        16Arturs LūsisArturs LūsisSvainis02.07.190227.03.1964
        17
        Ilze KurzemeVecāmāte26.01.1904
        18Katrīna BergmaneKatrīna BergmaneVecāmāte
        19Katrīna RolleKatrīna RolleBrālēns/māsīca19.10.191010.04.1989
        20
        Mareks VeisbuksRadinieks17.07.197600.05.2007Otrās pakāpes māsīcas mazdēls
        21
        Horsts VeisbuksRadinieks26.01.196426.11.2010Otrās pakāpes māsīcas mazdēls
        22
        Anna Sofija PērkonsRadinieks07.02.194214.10.2015Māsīcas meita
        23Alfrēds RolleAlfrēds RolleRadinieks22.02.193229.10.2007Māsīcas dēls
        24
        Rasma BrušviteRadinieks10.05.192600.00.1946Otrās pakāpes māsīca
        25
        Jānis BrušvitsRadinieks06.03.189912.11.1941Mātes brālēns

        Nav norādīti notikumi

        Birkas