Malienā, Alūksnes apriņķa Ziemera pagasta Griguļu mājās, mazturīga zemnieka Jēkaba Kļava-Kļaviņa un Līzes Kļaviņas ģimenē pagāja piecu brāļu - revoluclonāru bērnība - Jānis, Aleksandrs, Augusts, Eduards, Ādolfs... , kā arī meitas Zelma , Alvīne, Herta.
Visi viņi mācījās Alūksnes draudzes skolā, kas dibināta 1685. gadā. Bet Kļaviņa Jēkaba dēlu pasaules uzskatu neveidoja mācītāja Glika bībele vai Romanovu dinastijas ciltskoka apraksts. Nē, viņi slepus lasīja citas grāmatas, lasīja un pārlasīja tās. Vecākie brāļi nodeva šīs grāmatas kā stafeti jaunākajiem brāļiem: Marksa un Engelsa, Bēbeļa un Pļehanöva darbi, Raiņa un Veidenbauma vārsmas apgaismoja cīnītāja dzimtas jaunību.

No 1906. līdz 1909. gadam Aleksandrs bija melnstrādnieks Rīgā, sākumā Jansena kokzāģētavā, no kurienes viņu atbrīvoja par piedalīšanos streikā. Pēc tam strādāja mūrnieka darbu, vēlāk neilgu laiku bija piena fermā Zasulaukā, tad pārgāja par iznēsātāju Johansena vīnu noliktavā Torņkalnā.

1910. gada beigās aizbrauca uz Pēterpili un atkal strādāja par melnstrādnieku Heisnera un Findlindera pienotavā. No turienes viņš pārgāja uz Lisnera ķīmisko tīrītavu, kur palika līdz 1912. gadam. Vienlaikus viņš strādāja arī par malkas iekrāvēju.

Aleksandrs Kļavs-Kļaviņš - 1918.gadā izdod laikrakstu "Maliena" .

Iznāk divi vai trīs numuri, to izdod un iespiež Reinis Pastalnieks, par redaktoriem parakstās R.Muriņš (Vaidavietis) un Aleksandrs Kļavs-Kļaviņš, kurš vēlāk kļūst par nozīmīgu padomju valsts un partijas darbinieku.

1935. gadā pēc Smoļenskas apgabala komitejas biroja lēmuma viņu norīkoja par direktoru Vjazmas linu kāršanas fabrikā. 1936. gada augustā Aleksandru Kļavu-Kļaviņu nelikumīgi represēja.Viņš nomira 1937. gada 22. novembrī.
Viņa dzives biedre un meita tagad dzīvo Moldāvijas PSR, Kišiņevā. Aleksandra Kļava-Kļaviņa sieva Jevdokija Fjodorovna (PSKP biedre kopš 1919. gada) tagad ir personālā pensionāre. Meita Larisa Aleksandrovna, arī PSKP biedre, strādā par vidusskolas direktori Kišiņevā. (Oktobra karogs, 1967)