15 gadu vecumā viņš atstāja dzimto vietu. Strādāja par iznēsātāju un krāsotāju, pēc tam iestājās darbā Simens-Halske rūpnīcā Pēterpilī. Augusts ļoti tiecās pēc zināšanām un beidzot atrada savu aicinājumu - sāka mācīties Valmieras skolotāju seminārā, ko pabeidza teicami. Sākumā strādāja par skolotāju Kuldīgā, pēc tam aizbrauca uz Pēterpili. 1912. gadā Augusts Kļavs-Kļaviņš sāka darboties latviešu sociāldemokrātu pagrīdes organizācijā Alūksnes apkārtnē. No 1913. līdz 1917. gadam viņš izplatīja nelegālo literatūru, proklamācijas un avīzes. Viņš bija partijas laikraksta «Pravda» līdzstrādnieks. No 1917. gada aprīļa Augusts Kļavs-Klaviņš strādāja avīzes «Soldatskaja Pravda» redakcijā. Oktobra dienās viņš Pēterpilī aktīvi piedalījās revolucionāro zaldātu cīņās pret cara junkuriem. 1917. gada oktobrī-novembrī Augusts Kļavs-Kļaviņš kādu laiku komandēja visus Gatčinas-Lugas frontes bruņotos spēkus pret Kerenska un Krasnova karaspēku, vienlaikus būdams Pēterpils pilsētas aizsardzības komisāra palīgs. Kā pieredzējis komandieris un aģitators viņš bieži uzstājās karavīru mītiņos.