Alfons Noviks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1908
Miršanas datums:
12.03.1996
Tēva vārds:
Andrejs
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Noziedznieks, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Saistīts ar Latviju, Čekists, Ģenerālis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Dzimis Latvijā, Silagaiļu pagastā, Ludzas rajonā

Māciījies LU Vestures un filozofijas fakultātē, kuru nav beidzis.

Jau 20.to gadu beigās sācis sadarbību ar PSRS izlūkdienestu.

1928.g. sācis strādāt muitā, vēlāk par kantora darbinieku celtniecības uzņēmumos

1930..g. decembrī iestājies Latgales progresa partijā.

1932.g. iestājies komunistiskajā partijā.

1932.-1933.g. dienējis Latvijas armijā

1933.g. nelegāli strādājis Daugavpils komjaunatnes komitejā

1933.g. novembrī par prettautisko darbību arestēts un ieslodzīts cietumā uz 8 gadiem.

1938.g. priekšlaicīgi amnestēts.

1939.g. strādājis par noliktavas vadītāju

1940.g. jūnijā PSRS okupējot Latviju, A. Noviks tiek iecelts par Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts Drošības pārvaldes vadītāju.

1940.g. tiek ievēlēts PSRS Augstākajā padomē (tiek vairākkārt pārvēlēts līdz 1954.g.)

1940.g. beigās, kad Latvija tiek iekļauta PSRS sastāvā, A. Noviks kļuvis par Iekšlietu komisāru.

No 1941.g. 2. janvāra- Valsts drošības vecākais majors

1941.g. 28. februārī iecelts par LPSR Valsts drošības tautas komisāru.

1941.g. jūnijā Vācijai un PSRS pārtraucot sadarbību un Vācijai iebrūkot PSRS- pārcelts un NKVD centrālo aparātu, Latvijas nodaļas vadītājs

No 1943.g. 14. februāra- Valsts drošības komisārs

No 1943.g. 30. novembra - Nacionālās valsts drošības komitejas operatīvās grupas priekšnieks.

1944.g. martā, pēc PSRS okupācijas spēku atgriešanās Latvijā, Noviks atkārtoti iecelts par Latvijas VDK vadītāju.

9.9.1945. paaugstināts par ģenerālmajoru

Līdz 1953.g. (1956.g. turpinājās latviešu mežabrāļu un "buržuāzisko nacionālistu" cīņas pret okupāciju), tieši vadījis un organizējis "iznīcinātāju" grupas to likviddācijai.

1953.g. pēc Staļina nāves pārcelts uz LPSR rūpniecības ministriju (?) (Министерство заготовок) par ministra vietnieku kadru jautājumos

1954.g. janvārī LPSR Zemkopības ministra vietnieks.

Līdz 1954.g. (kopš 1940.g.) bijis 3 sasaukumu PSRS AP deputāts. 

1955.g. A. Noviks saņēmis ģenerāļa pakāpi un devies pensijā. Dzīvojis Rīgā un ne ar ko nav izcēlies.

1991.g. pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieguvis Latvijas pilsonību, kā Latvijā dzimis.

1994.g. 15. martā arestēts. Uzsākts kriminālprocess par dalību un vairāk kā 60,000 latviešu deportāciju organizēšanu.

1995.g. 13. decembrī notiesāts ar mūža ieslodzījumus

***

No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. g., 1949.g.-1953.g.

1941.gadā:

par 6.636 personām;

par 1.915 personām;

  1. Šustins Semjons (1908.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -
  2. Cinis Jānis (1911.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks - par 2.479 personām;
  3. Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specdaļas priekšnieks -
  4. Brezgins Aleksandrs, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -

par 1.138 personām.

Daži paraksti:

Vēvers - 5;

Mende, Barkovskis - 2;

Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis - 1.

No 1949. līdz 1953.gadam:

par 41.544 personām (1949. g.);

par 141 personu (1949.g.-1953.g.);

  1. Noviks Alfons (1908.g.), valsts drošības ministrs -
  2. Pešehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks -
  3. Vēvers Jānis (1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).

***

PSKP b. no 1932. g. V.d.d. no 1940. g.; ģenerālmajors. LR–LPSR IeM Politiskās policijas pārv. Daugavpils raj. pr-ks 1940.VI–VIII; LPSR iekšlietu tautas komisārs 1940.VIII–1941.X; LPSR VDTK operat. grupas pr-ks 1943.XII–1944.VII; LPSR valsts drošības tautas komisārs – ministrs 1944.VII–1953.II; LKP CK biroja loc. 1940.VIII–1953; LPSR lauksaimniecības min. vietn. kadru jautājumos 1953.III–IV, 1954.I–1956.II; Lauksaimniecības un sagādes min. kadru pārv. pr-ks 1953.IV–1954.I; Lauksaimniec. min. Mežsaimniecības galv. pārv. pr-ks 1956.II–1957.VI, mežsaimniecības un mežrūpniecības min. vietn. 1957.VI–1959.VII, min. kolēģijas loc. 1957.VI–1965.I, partijas organiz. sekretārs 1960.XI–1961.VI

Avoti: VDK izpētes komisija, news.lv, memo.ru, LVVA, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Augusts EglītisAugusts EglītisDarba biedrs00.00.189610.09.1966
        2Simons ŠustinsSimons ŠustinsDarba biedrs00.00.190803.08.1978
        3Staņislavs ZukulisStaņislavs ZukulisDarba biedrs00.00.193007.05.1993
        4Ivans ZujānsIvans ZujānsDarba biedrs11.12.191001.01.1975
        5Alberts BundulisAlberts BundulisDarba biedrs00.00.190900.00.1988
        6Edmunds JohansonsEdmunds JohansonsDarba biedrs22.07.193607.02.2017
        7Imants LešinskisImants LešinskisDarba biedrs17.12.193123.12.1985
        8Alberts SieksAlberts SieksDarba biedrs08.01.1899
        9Jānis VēversJānis VēversDarba ņēmējs00.09.189928.10.1978
        10Kirils VerhovskisKirils VerhovskisDarba ņēmējs00.00.191528.06.1942

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Pievieno atmiņas

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Pievieno atmiņas

        14.12.1946 | Čeka iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Pievieno atmiņas

        24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā

        Pievieno atmiņas

        Birkas