Tēlnieka Kārļa Zāles dzīvesbiedre, Ludolfa Liberta meitas Janas krustmāte un ģimenes draudzene.

Fotogrāfijā: Kārlis Zāle ar kundzi draugu pulkā.

"Laiks" 1955.gadā raksta: "Tēlnieka Kārļa Zāles dzīves biedres — Ačīša, kā viņu sauca vīrs un nedaudzi tuvi draugi — vairs nav. Pašu meistaru aizēnoja viņa celtie pieminekļi. Neredzama, nemanāma šai darbā iemājo Anna Zāle.
Nesot upurus, paciešot un pieciešot, viņa prata gudri izvadīt brāzmainā bohēmiskā tēlnieka gaitas pāri kļūmēm, pāri aizām. Nezin vai Zāle bez viņas būtu tas, kas viņš bija. Dzimusi liepājniece, viņa vadīja savas jaunās dienas Kazaņā, Maskavā, Pēterpilī, kur Zāle mācījās tēlniecību un spēra pirmos patstāvīgos soļus mākslā. Atgriežoties 1921.g. pavasarī Latvijā, jaunam , vēl mazpazīstamam tēlniekam toreizējos apstākļos nebija darba iespēju. Zāle devās uz pēckara, inflācijas laika Berlīni, kur bija rosīga mākslas dzīve, še Zāles darbi vērsa uz sevi uzmanību. Mudinādama, dzīves situācijās daudz ko nolīdzinādama, Anna Zāle sekmēja tēlnieka augšanu un veidošanos.
Kopš 1923. g. Zāles dzīvoja Rīgā. Tas bija brīnišķīgs, darba un cīņas spara pilns laiks. Uzvarējis vairākās sacensībās, Zāle dabūja savus un topošās Latvijas lielākos uzdemus monumentālajā tēlniecībā. Polockas ielā, dzelzceļa malā, viņiem piederēja neliels koka nams. Šai namā bija viesmīlīga nama māte, kas Kārlim palīdzēja dzīvot starp bohēmu un pilsonību. Tur dārzā bija klusa maza darbnīca, kur dzima tēli un domas, kur apspriedās draugi. Gadus piecpadsmit vēlāk Zāle saslima, ārstējās ārzemēs, daļēji atlaba, mūža beidzamos gadus dzīvodams Ropažos, tad Inčukalnā, iemīļotās "Atvasītēs". Vissmagāks bija lielinieku okupācijas laiks. Atlaistam no Mākslas akadēmijas, Tēvzemes balvas laureātam nebija ne darba, ne līdzekļu. Bijušie klāto galdu draugi pagaisa. Vācu okupācijas laikā 1942.gadā Zāle mira.
"Atvasītēs" bija novietojies kāds armijas štābs, nomācot, aplaupot īpašnieci Annu Zāli un vēlāk nodedzinot skaisto mitekli un darbnīcu klusā priedainē. Vientulīga, sagurusi, pārciešot likstas personīgā dzīvē, Anna Zāle vēlāk emigrēja uz Savienotām Valstīm. Klusi panesa smagumu. "

Avots: Laiks, 29.06.1955