Augusts Bēbelis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.02.1840
Miršanas datums:
13.08.1913
Papildu vārdi:
Ferdinand August Bebel,
Kategorijas:
Marksists, Parlamenta deputāts, Politiķis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Augusts Ferdinands Bēbelis  Dzimis Doicā pie Ķelnes (Deutz bei Köln).

Tēvs, Johans Gotlobs (Johann Gottlob), bija apakšvirsnieks un ģimene dzīvoja kazarmās.

Tēvs nomira 1844. gadā un māte, Vilhelmine Johanna (Wilhelmine Johanna) - 1853. gadā - pusaudzis bārenis iestājās par mācekli pie virpotāja, lai pelnītu sev iztiku.

1858.gadā 18 gadu vecumā sācis apmeklēt dažādus strādnieku politiskos pulciņus, aizvien vairāk aizraudamies ar sociālās vienlīdzības idejām.

1865. gadā Vilhelma Libknehta (Wilhelm Liebknecht) ietekmē pievienojies marksistiem. Šajā laikā viņš jau bijis visai redzams strādnieku kustības aktīvists, strādnieku izglītības biedrības priekšsēdētājs, Vācu strādnieku savienību (Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins) pastāvīgās padomes (Vereinstag Deutscher Arbeitervereine) loceklis.

1866. gadā piedalījās radikāldemokrātiskās Saksijas Tautas partijas (Sächsische Volkspartei) dibināšanā.

1867. gadā kā pirmais strādnieku pārstāvis ievēlēts Ziemeļvācijas savienības (Norddeutschen Bund) Reihstāgā.

1869. gadā viņš piedalījās Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (Sozialdemokratischen Arbeiterpartei) dibināšanā.

1870. gada 26. novembrī Vācijas-Francijas kara laikā viņš Reihstāgā uzstājās ar runu pret karu, "nevis par naidošanos ar franču strādniekiem, bet apvienošanos ar tiem", tika arestēts, apsūdzēts par monarha apvainošanu un uz 2 gadiem ieslodzīts cietoksnī, pēc tam 9 mēnešus pavadīja cietumā (kur sarakstīja "Sieviete un sociālisms").

Saskaņā ar 1878. gada izņēmuma likumu pret sociālistiem (Gesetz gegen die gemeingefährlichen Bestrebungen der Sozialdemokratie) tika izraidīts no Leipcigas un apmetās uz dzīvi Borsdorfā (Borsdorf), kur apvienoja darbu savā darbnīcā ar politisko darbību.

Par to 1883. gadā tika notiesāts uz 4 mēnešu, bet 1886. gadā uz 9 mēnešu ieslodzījumu. Cietumā pavadīto laiku Bēbelis veltīja pašmācībai, kā rezultātā sarakstīja "Musulmaņu arābu kultūras periods", kurā aplūkoja musulmaņu valstu vēsturi līdz XVI gs. Tad ievēlē†s Vācijas impērijas Reihstāgā, kura deputāts viņš palika līdz mūža galam.

Miris 1913. gada 13. augustā sanatorijā Pasugā (Passugg), Šveicē.

Bēbeļa teorētisko interešu centrā bija vēsturiskais materiālisms. Pētīja un rakstīja par sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu, pauda ideju, ka sieviešu sociālajai un politiskajai diskriminācijai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai. Darbā "Sieviete un sociālisms" (1879.) pierādīja, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu sociālā nevienlīdzība ir privātīpašuma dominēšanas sekas. Tāpēc sieviešu atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Karojošs ateists. Analizēja reliģiskās doktrīnas un pierādīja, ka reliģija esot tikai šķietamas laimes solījums, ilūzija, kas derīga valdošajām šķirām kā to dominēšanu nodrošinošs līdzeklis. Oponēja maltusismam un revizionismam.

 

Darbi:

  • Die Frau und der Sozialismus. Verlag J.H.W. Dietz, Bonn 1879, ISBN 3-8012-1009-X
  • Unsere Ziele. Eine Streitschrift gegen die Demokratische Correspondenz. Leipzig, 1870 (12. Aufl. Leipzig, 1911,)
  • Christentum und Sozialismus. Eine religiöse Polemik zwischen Herrn Kaplan Hohoff in Hüffe und dem Verfasser der Schrift: Die parlamentarische Tätigkeit des deutschen Reichstages und der Landtage und die Sozialdemokratie. Leipzig, 1874,
  • Leipziger Hochverratsprozess. Ausführlicher Bericht über die Verhandlungen des Schwurgerichts zu Leipzig in dem Prozeß gegen Liebknecht, Bebel und Hepner wegen Vorbereitung zum Hochverrat vom 11.-26. März 1872. Bearb. von den Angeklagten. Leipzig 1874,
  • Der deutsche Bauernkrieg mit Berücksichtigung der hauptsächlichen sozialen Bewegungen des Mittelalters. Braunschweig 1876,
  • Die Entwicklung Frankreichs vom 16. bis gegen Ende des 18. Jahrhunderts. Eine kulturgeschichtliche Skizze. Leipzig 1878.
  • Wie unsere Weber leben. Private Enquete über die Lage der Weber in Sachsen. Leipzig, 1879.
  • Charles Fournier. Sein Leben und seine Theorien. Stuttgart, 1888
  • Die Sonntagsarbeit. Auszug aus den Ergebnissen der Erhebung über die Beschäftigung gewerblicher Arbeiter an Sonn- und Feiertagen nebst kritischer Bemerkungen. Stuttgart 1888.
  • Zur Lage der Arbeiter in den Bäckereien. Stuttgart 1890.
  • Die mohammedanisch-arabische Kulturperiode, 1884, 2. Auflage 1889 (neu hrsg. von Wolfgang Schwanitz, 1999, Edition Ost, Berlin, ISBN 3-929161-27-3).
  • Aus meinem Leben, Bd. 1-3, Stuttgart, 1910, 1911, 1914. (Hier benutzt ungekürzte Neuausgabe: Verlag J.H.W. Dietz, Bonn, 1997 ISBN 3-8012-0245-3).
  • Die moderne Kultur ist eine antichristliche, Alibri Verlag, Aschaffenburg, ISBN 3-932710-59-2

Piedalījās 2.Internacionāles kongresos un veicināja marksisma teorijas izplatīšanos.

Latviešu valodā tulkoti darbi

  • „Sieviete un sociālisms” (1903.g., 1912.g.),
  • „Arodnieciskā kustība un politiskās partijas”,
  • „Sievietes stāvoklis tagadnē un nākotnē” u.c.

1893.g. pirmos personīgos kontaktus ar A. Bēbeli nodibināja jaunstrāvnieki P.Dauge, J.Pliekšāns (Rainis), D.Pliekšāne (Stučka).

Cieši sakari ar A.Bēbeli bija P.Stučkam un M.Ozoliņam.

Miris 1913.g.13.VIII.

***

Foto: Otrā pusē un apkārt attēlam D. Helmaņa vēstule Augustam Deglavam, rakstīta 1907. gada 5. jūnijā. Fotogrāfs: nezināms. 13,8x8,7 cm.

Avoti: vesture.eu, acadlib.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Victor AdlerVictor AdlerPaziņa24.06.185211.11.1918
        2RainisRainisPaziņa11.09.186512.09.1929
        3Pēteris StučkaPēteris StučkaPaziņa26.07.186525.01.1932
        4Dora StučkaDora StučkaPaziņa27.08.187009.05.1950
        5Pauls DaugePauls DaugePaziņa13.04.190521.03.1932
        6Karls LībknehtsKarls LībknehtsDomu biedrs13.08.187115.01.1919

        Nav norādīti notikumi

        Birkas