Rainis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.09.1865
Miršanas datums:
12.09.1929
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Jānis Pliekšāns
Papildu vārdi:
Райнис, Ivans Hristoforovičs Pliekšāns
Kategorijas:
Dramaturgs, Dzejnieks, Ierēdnis (-e), Ministrs, Politiķis, Rakstnieks, Saeimas deputāts(-e), Tulkotājs
Tautība:
 latvietis
Kapa vieta:
Raiņa kapa vieta
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns,  bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem.

Dokumentāls materiāls „Montāžas atlikumi Nr.31. Kultūras un zinātnes darbinieki"(fragments)

Jānis Pliekšāns ir dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagastā Sēlijas dienvidaustrumos latviešu uzņēmēja - lauksaimnieka Krišjāņa Pliekšāna un viņa sievas Dārtas ģimenē. Viņa tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Jāņa bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Tadenavas, Randenes, Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižiņās.

Viņš mācījās Grīvas vācu skolā (1875-1879) un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (tagad - Rīgas 1. ģimnāzija), kuru beidza 1884. gadā.

Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas Jānis Pliekšāns iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, jau studiju laikā viņš sāka rakstīt laikrakstam „Dienas Lapa”.

No 1889. līdz 1891. gadam Pliekšāns strādāja par jurista palīgu Viļņā un Jelgavā.

1891.-1895. gadā viņš bija avīzes "Dienas lapa" redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks.

1896. gadā viņš īslaicīgi dzīvoja Jelgavā un Berlīnē, pēc tam strādāja par notāru Paņevežā, kur 1897. gada maijā tika apcietināts sakarā ar apsūdzību par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai "Jaunā strāva". Atrodoties Liepājas un Rīgas cietumā, Rainis atsāka darbu pie J.V.Gētes „Fausta” latviskošanas un ar Aspazijas palīdzību to pabeidza 1898. gadā.

Pēc tiesas sprieduma viņš uz pieciem gadiem tika izsūtīts uz Pleskavu un Slobodsku (1897-1903), kur 1897. jūlijā salaulājās ar dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (Elzu Rozenbergu).

Izsūtījuma laikā Rainis turpināja nodarboties ar pasaules literatūras klasisko lieldarbu tulkošanu latviešu valodā un izdeva pirmo dzejoļu krājumu „Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903). Pēc atgriešanās no trimdas Rainis dzīvoja Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā.

Rainis aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā, šajā laikā viņš izdeva otro dzejas grāmatu „Vētras sēja” un sacerēja drāmu „Uguns un nakts”.

Baidoties no jaunām vajāšanām, 1905. gada 31. decembrī Rainis bija spiests emigrēt uz Šveici. Emigrācijas laikā Lugāno tapušas viņa lugas „Zelta zirgs” (1909), „Indulis un Ārija” (1912), „Spēlēju, dancoju” (1915) un traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi”.

1916. gadā poēmā "Daugava" Rainis kā viens no pirmajiem aicināja veidot neatkarīgu Latvijas valsti.

1920. gadā Rainis kopā ar Aspaziju atgriezās Latvijā un no jauna aktīvi iesaistījās politikā.

No sociāldemokrātu saraksta viņš tika ievēlēts Satversmes sapulcē (1920) un pirmajās trīs Saeimās (1922, 1925, 1926).

Rainis bija Dailes teātra līdzdibinātājs, Nacionālā teātra direktors (1921-25), izglītības ministrs (1927). Šajā laikā viņš sarakstīja vairākus dzejoļu krājumus, traģēdiju „Ilja Muromietis”, lugu prozā „Mīla stiprāka par nāvi” un drāmu „Rīgas ragana”.

No 1926. gada 15. septembra abi rakstnieki dzīvoja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Rainis bija viens no redzamākajiem Jaunās strāvas pārstāvjiem, aktīvs LSDSP biedrs. Kā politiķis panākumus neguva: jau no Satversmes sapulces laikiem Rainis izcēlās ar nespēju motivēt savu viedokli, kā rezultātā vispārējās debates pārvērtās par savstarpējiem apvainojumiem un diskusijām.

Sāpīgi pārdzīvoja J.Čakstes iecelšanu prezidenta amatā, jo uzskatīja šo posteni par sev paredzētu - pēc balsojuma demonstratīvi pameta Satversmes sapulces namu un nonāca konfliktā ar LSDSP vadību.

Konflikts ar LSDSP tika izbeigts tikai tad, kad 1926. gada decembrī Rainis tika lūgts kļūt par izglītības ministru.

1927. gada 27. aprīlī tika parakstīti 81. panta kārtībā izdotie noteikumi par Latviešu folkloras krātuvi, kuri nosacīja, ka pie Pieminekļu valdes pastāv Latviešu folkloras krātuve, kuras uzdevums ir veicināt latviešu dzīves pieminekļu — tautas dzejas un citu tradīciju — krāšanu un atvieglot to pētīšanu, vācot, kārtojot, uzglabājot un publicējot latviešu tautas dziesmas, pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdus, ticējumus, ierašu aprakstus utt.

Šo kultūras iestādi pārzina un tās darbību vada trīs cilvēku liela speciālistu kolēģija. Tās locekļus iesaka Pieminekļu valde saziņā ar LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, bet ieceļ izglītības ministrs.

1928. gada 10. janvārī Ministru prezidents Skujenieks un ministrs Pliekšāns parakstīja Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus par Nacionālo operu. Noteikumi paredzēja, ka opera atrodas Izglītības ministrijas pārziņā. Tās direktoru ieceļ Ministru kabinets uz izglītības ministra priekšlikumu. Direktora palīgu — inspektoru ieceļ izglītības resora vadītājs.

Ar Raiņa atbalstu notika Brīvdabas muzeja nodibināšana un uzsākta Latviešu konversācijas vārdnīcas izdošana, tika rīkota beļģu mākslas izstāde Rīgā un latviešu mākslas izstādē Stokholmā.

Rainis miris 1929. gada 12. septembrī savā vasarnīcā Majoros un apbedīts Rīgas jaunajos kapos, kas vēlāk nosaukti Raiņa vārdā.

 

Ievērojamākie darbi

  • 1897 — J.V.Gēte. Fausts (tulkojums no vācu valodas)
  • 1903 — Tālas noskaņas zilā vakarā
  • 1905 — Vētras sēja
  • 1907 (publ.) — Uguns un nakts
  • 1909 — Zelta zirgs
  • 1909 — Klusā grāmata
  • 1910 — Ave sol!
  • 1911 — Tie, kas neaizmirst
  • 1911 — Indulis un Ārija
  • 1912 — G.E. Lesings "Natans Gudrais" (tulkojums no vācu valodas)
  • 1913 — Pūt, vējiņi!
  • 1916 (publ. 1919) — Daugava. Sērdieņu dziesma
  • 1917 — Krauklītis
  • 1919 — Jāzeps un viņa brāļi
  • 1919 (publ.) — Spēlēju, dancoju
  • 1922 — Iļja Muromietis
  • 1927 — Mīla stiprāka par nāvi

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijamācījieslv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Krišjānis PliekšānsKrišjānis PliekšānsTēvs00.00.182504.02.1891
        2Miervaldis OzoliņšMiervaldis OzoliņšDēls17.03.192208.05.1999Iespējams ir ārlaulības dēls
        3
        Fricis PliekšānsBrālis00.00.185700.00.1860
        4Dora StučkaDora StučkaMāsa27.08.187009.05.1950
        5Līze PliekšāneLīze PliekšāneMāsa00.00.185400.00.1897
        6AspazijaAspazijaSieva16.03.186505.11.1943
        7
        Jēkabs PliekšānsOnkulis00.00.182700.00.1829
        8Dāvis RozenbergsDāvis RozenbergsSievas/vīra tēvs00.00.183220.03.1901
        9Margrieta RozenbergaMargrieta RozenbergaSievas/vīra māte00.00.184029.04.1912
        10Doroteja Albertīne RozenbergaDoroteja Albertīne RozenbergaSvaine12.04.187707.07.1925
        11Pēteris StučkaPēteris StučkaSvainis, Darba biedrs, Studiju biedrs, Partiju biedrs26.07.186525.01.1932


        12Zāmuels Jūlijs RozenbergsZāmuels Jūlijs RozenbergsSvainis12.04.187729.06.1909
        13Kristaps Roberts RozenbergsKristaps Roberts RozenbergsSvainis26.04.187422.06.1911
        14
        Andrejs PliekšānsVectēvs00.00.1788
        15
        Lība PliekšānsVecāmāte00.00.1796
        16Olga KliģereOlga KliģerePartneris26.06.189621.09.1990
        17
        Jēkabs PliekšānsVecvectēvs00.00.175100.00.1814
        18
        Juris GrašosVecvectēvs00.00.1800
        19
        Krists ĶēkutuVecvectēvs
        20
        Ilze PliekšānsVecvecmāte00.00.1767
        21
        Alma Birģele PaegleBrālēns/māsīca21.08.187707.08.1949
        22Konrāds  PētersonsKonrāds PētersonsDraugs15.10.188816.01.1981
        23Antonija LūkinaAntonija LūkinaDraugs13.10.187602.01.1942
        24Olga EzerlaukaOlga EzerlaukaDraugs11.03.1858
        25Biruta SkujenieceBiruta SkujenieceDraugs21.09.188808.08.1931
        26Jēkabs DravnieksJēkabs DravnieksDarba biedrs23.09.185821.12.1927
        27Augusts BēbelisAugusts BēbelisPaziņa22.02.184013.08.1913
        28Vilis RīdzenieksVilis RīdzenieksPaziņa15.12.188518.11.1962
        29Anna Rūmane ĶēniņaAnna Rūmane ĶēniņaPaziņa13.11.187709.11.1950
        30Aleksandrs NeibergsAleksandrs NeibergsPaziņa22.09.188312.06.1962
        31Laura NeibergaLaura NeibergaPaziņa27.03.188627.03.1949
        32Andrejs StērsteAndrejs StērsteDarba devējs04.10.185321.02.1921
        33Jānis Jansons  BraunsJānis Jansons BraunsPartiju biedrs18.03.187213.04.1917
        34Voldemārs OzolsVoldemārs OzolsPartiju biedrs17.10.188412.07.1949
        35Fricis MendersFricis MendersPartiju biedrs20.08.188501.04.1971
        36Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsPartiju biedrs07.02.188810.07.1964
        37Frīdrihs GrosvaldsFrīdrihs GrosvaldsDomu biedrs13.12.185000.00.1924
        38Kristaps ŠulcsKristaps ŠulcsDomu biedrs28.01.187716.12.1927
        39Andrejs KurcijsAndrejs KurcijsDomu biedrs01.10.188423.02.1959

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1905 | Latvija ir pirmā vieta Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        1905.g. 3. decembrī (pēc vecā stila kalendāra) „Latviešu pašvaldību aizstāvju sapulce”, kā tā sevi dēvēja, apsprieda jauno pašvaldības iekārtu un nolēma, ka jau tuvākajās dienās, bet ne vēlāk par 23. decembri, „katrā pagastā, kur tas vēl nav noticis, jāsasauc pilnas pagasta sapulces, piedaloties visiem pilngadīgiem (no 20 sākot) pagasta iedzīvotājiem (..) kā vīriešiem, tā sievietēm.”

        Pievieno atmiņas

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde. Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        06.05.1920 | Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis

        Pievieno atmiņas

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Pievieno atmiņas

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Pievieno atmiņas

        14.03.1923 | Krišjāna Barona bēres

        Pievieno atmiņas

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Pievieno atmiņas

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        Birkas