Rainis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.09.1865
Miršanas datums:
12.09.1929
Mūža garums:
64
Dienas kopš dzimšanas:
57900
Gadi kopš dzimšanas:
158
Dienas kopš miršanas:
34523
Gadi kopš miršanas:
94
Tēva vārds:
Krišjānis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Jānis Pliekšāns
Papildu vārdi:
Райнис, Ivans Hristoforovičs Pliekšāns, Henricus Lettis, Bezdarbis, Artūrs Nagliņš
Kategorijas:
Dramaturgs, Dzejnieks, Filozofs, Jurists, Ministrs, Politiķis, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Teātra darbinieks, Tulkotājs, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapa vieta:
Raiņa kapa vieta
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns,  bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem.

Jānis Pliekšāns ir dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagastā Sēlijas dienvidaustrumos latviešu uzņēmēja - lauksaimnieka Krišjāņa Pliekšāna un viņa sievas Dārtas ģimenē. Viņa tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Jāņa bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Tadenavas, Randenes, Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižiņās.

Viņš mācījās Grīvas vācu skolā (1875-1879) un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (tagad - Rīgas 1. ģimnāzija), kuru beidza 1884. gadā.

Uzreiz pēc ģimnāzijas beigšanas Jānis Pliekšāns iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, jau studiju laikā viņš sāka rakstīt laikrakstam „Dienas Lapa”.

No 1889. līdz 1891. gadam Pliekšāns strādāja par jurista palīgu Viļņā un Jelgavā.

1891.-1895. gadā viņš bija avīzes "Dienas lapa" redaktors un aktīvs sabiedrisks darbinieks.

1896. gadā viņš īslaicīgi dzīvoja Jelgavā un Berlīnē, pēc tam strādāja par notāru Paņevežā, kur 1897. gada maijā tika apcietināts sakarā ar apsūdzību par piederību slepenai pretvalstiskai organizācijai "Jaunā strāva". Atrodoties Liepājas un Rīgas cietumā, Rainis atsāka darbu pie J.V.Gētes „Fausta” latviskošanas un ar Aspazijas palīdzību to pabeidza 1898. gadā.

Pēc tiesas sprieduma viņš uz pieciem gadiem tika izsūtīts uz Pleskavu un Slobodsku (1897-1903), kur 1897. jūlijā salaulājās ar dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (Elzu Rozenbergu).

Izsūtījuma laikā Rainis turpināja nodarboties ar pasaules literatūras klasisko lieldarbu tulkošanu latviešu valodā un izdeva pirmo dzejoļu krājumu „Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903). Pēc atgriešanās no trimdas Rainis dzīvoja Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā.

Rainis aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā, šajā laikā viņš izdeva otro dzejas grāmatu „Vētras sēja” un sacerēja drāmu „Uguns un nakts”.

Baidoties no jaunām vajāšanām, 1905. gada 31. decembrī Rainis bija spiests emigrēt uz Šveici. Emigrācijas laikā Lugāno tapušas viņa lugas „Zelta zirgs” (1909), „Indulis un Ārija” (1912), „Spēlēju, dancoju” (1915) un traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi”.

1916. gadā poēmā "Daugava" Rainis kā viens no pirmajiem aicināja veidot neatkarīgu Latvijas valsti. (?)

1920. gadā Rainis kopā ar Aspaziju atgriezās Latvijā un no jauna aktīvi iesaistījās politikā.

No sociāldemokrātu saraksta viņš tika ievēlēts Satversmes sapulcē (1920) un pirmajās trīs Saeimās (1922, 1925, 1926).

Rainis bija Dailes teātra līdzdibinātājs, Nacionālā teātra direktors (1921-25), izglītības ministrs (1927). Šajā laikā viņš sarakstīja vairākus dzejoļu krājumus, traģēdiju „Ilja Muromietis”, lugu prozā „Mīla stiprāka par nāvi” un drāmu „Rīgas ragana”.

No 1926. gada 15. septembra abi rakstnieki dzīvoja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Rainis bija viens no redzamākajiem Jaunās strāvas pārstāvjiem, aktīvs LSDSP biedrs. Kā politiķis panākumus neguva: jau no Satversmes sapulces laikiem Rainis izcēlās ar nespēju motivēt savu viedokli, kā rezultātā vispārējās debates pārvērtās par savstarpējiem apvainojumiem un diskusijām.

Sāpīgi pārdzīvoja J.Čakstes iecelšanu prezidenta amatā, jo uzskatīja šo posteni par sev paredzētu - pēc balsojuma demonstratīvi pameta Satversmes sapulces namu un nonāca konfliktā ar LSDSP vadību.

Konflikts ar LSDSP tika izbeigts tikai tad, kad 1926. gada decembrī Rainis tika lūgts kļūt par izglītības ministru.

1927. gada 27. aprīlī tika parakstīti 81. panta kārtībā izdotie noteikumi par Latviešu folkloras krātuvi, kuri nosacīja, ka pie Pieminekļu valdes pastāv Latviešu folkloras krātuve, kuras uzdevums ir veicināt latviešu dzīves pieminekļu — tautas dzejas un citu tradīciju — krāšanu un atvieglot to pētīšanu, vācot, kārtojot, uzglabājot un publicējot latviešu tautas dziesmas, pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdus, ticējumus, ierašu aprakstus utt.

Šo kultūras iestādi pārzina un tās darbību vada trīs cilvēku liela speciālistu kolēģija. Tās locekļus iesaka Pieminekļu valde saziņā ar LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, bet ieceļ izglītības ministrs.

1928. gada 10. janvārī Ministru prezidents Skujenieks un ministrs Pliekšāns parakstīja Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus par Nacionālo operu. Noteikumi paredzēja, ka opera atrodas Izglītības ministrijas pārziņā. Tās direktoru ieceļ Ministru kabinets uz izglītības ministra priekšlikumu. Direktora palīgu — inspektoru ieceļ izglītības resora vadītājs.

Ar Raiņa atbalstu notika Brīvdabas muzeja nodibināšana un uzsākta Latviešu konversācijas vārdnīcas izdošana, tika rīkota beļģu mākslas izstāde Rīgā un latviešu mākslas izstādē Stokholmā.

Rainis miris 1929. gada 12. septembrī savā vasarnīcā Majoros un apbedīts Rīgas jaunajos kapos, kas vēlāk nosaukti Raiņa vārdā.

 

Ievērojamākie darbi

  • 1897 — J.V.Gēte. Fausts (tulkojums no vācu valodas)
  • 1903 — Tālas noskaņas zilā vakarā
  • 1905 — Vētras sēja
  • 1907 (publ.) — Uguns un nakts
  • 1909 — Zelta zirgs
  • 1909 — Klusā grāmata
  • 1910 — Ave sol!
  • 1911 — Tie, kas neaizmirst
  • 1911 — Indulis un Ārija
  • 1912 — G.E. Lesings "Natans Gudrais" (tulkojums no vācu valodas)
  • 1913 — Pūt, vējiņi!
  • 1916 (publ. 1919) — Daugava. Sērdieņu dziesma
  • 1917 — Krauklītis
  • 1919 — Jāzeps un viņa brāļi
  • 1919 (publ.) — Spēlēju, dancoju
  • 1922 — Iļja Muromietis
  • 1927 — Mīla stiprāka par nāvi

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Kaldabruņas luterāņu baznīcaKaldabruņas luterāņu baznīcanav precizētaKristīts 1865.gadālv
2Raiņa vasarnīca PumpurosRaiņa vasarnīca Pumpurosdzīvojislv
3Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41nav precizētalv
4Rīgas Valsts 1. ģimnāzijaRīgas Valsts 1. ģimnāzijamācījieslv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Krišjānis PliekšānsKrišjānis PliekšānsTēvs00.00.182504.02.1891
        2
        Dārta PliekšāneMāte00.00.182800.00.1899
        3Miervaldis OzoliņšMiervaldis OzoliņšDēls17.03.192208.05.1999Iespējams ir ārlaulības dēls
        4
        Fricis PliekšānsBrālis00.00.185700.00.1860
        5
        Kārlis PliekšānsBrālis00.00.186200.00.1862
        6Līze PliekšāneLīze PliekšāneMāsa00.00.185400.00.1897
        7Dora StučkaDora StučkaMāsa27.08.187009.05.1950
        8AspazijaAspazijaSieva16.03.186505.11.1943
        9
        Jēkabs PliekšānsOnkulis00.00.182700.00.1829
        10
        Lība PliekšāneTante00.00.1833
        11
        Dāvis RozenbergsSievas/vīra tēvs00.00.183220.03.1901
        12Margrieta RozenbergaMargrieta RozenbergaSievas/vīra māte00.00.184029.04.1912
        13
        Nellija OzoliņaVedekla23.02.192500.00.2000
        14Doroteja Albertīne RozenbergaDoroteja Albertīne RozenbergaSvaine12.04.187707.07.1925
        15Kristaps Roberts RozenbergsKristaps Roberts RozenbergsSvainis26.04.187422.06.1911
        16Zāmuels Jūlijs RozenbergsZāmuels Jūlijs RozenbergsSvainis12.04.187729.06.1909
        17Pēteris StučkaPēteris StučkaSvainis, Darba biedrs, Studiju biedrs, Partiju biedrs26.07.186525.01.1932


        18
        Andrejs PliekšānsVectēvs00.00.1788
        19
        Jēkabs GrikovskisVectēvs
        20
        Lība PliekšānsVecāmāte00.00.1796
        21
        Trīne GrikovskaVecāmāte
        22
        Eduards OzoliņšMazdēls
        23Olga KliģereOlga KliģerePartneris26.06.189821.09.1990
        24
        Jēkabs PliekšānsVecvectēvs00.00.175100.00.1814
        25
        Juris GrašosVecvectēvs00.00.1800
        26
        Miķelis LangeVecvectēvs00.00.175100.00.1811
        27
        Krists ĶēkutuVecvectēvs
        28
        Ilze PliekšānsVecvecmāte00.00.1767
        29
        Alma Birģele PaegleBrālēns/māsīca21.08.187707.08.1949

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Pievieno atmiņas

        31.05.1897 | — Paņevēžā arestē Jāni Pliekšānu

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        19.02.1905 | Labdarības pasākums Kārļa Skalbes atbalstam

        Pievieno atmiņas

        03.12.1905 | Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Pievieno atmiņas

        18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris

        Pievieno atmiņas

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        06.05.1920 | Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis

        Pievieno atmiņas

        19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris

        Pievieno atmiņas

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Pievieno atmiņas

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Pievieno atmiņas

        14.03.1923 | Krišjāņa Barona bēres

        Pievieno atmiņas

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Pievieno atmiņas

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        26.05.1929 | Rainis atklāja pieminekli rakstniekam Augustam Deglavam Meža kapos Rīgā, pieminekļa autors Kārlis Jansons

        Pievieno atmiņas

        11.09.1965 | Esplanādē atklāj Raiņa pieminekli

        Piemineklis veltīts Raiņa simtgadei. Okupācijas laikā- Esplanāde bija pārdēvēta par "Komunāru laukumu"

        Pievieno atmiņas

        13.09.2018 | Raiņa "Pūt, Vējiņi" pirmizrāde Nacionālajā teātrī

        Pievieno atmiņas

        08.08.2023 | Armands Puče: Nacionālā teātra nacionālās īpatnības jau 100 gadus: Jo vairāk naudas tiek dots, jo mazāk viņi saprot, no kurienes tā nāk

        Pievieno atmiņas

        Birkas