Fricis Menders

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.08.1885
Miršanas datums:
01.04.1971
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Jāņa
Papildu vārdi:
Фриц Я. Мендерс
Kategorijas:
Deputāts, Disidents, Jurists, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Fricis Menders (1885 - 1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920-1922) un 1.-4. Saeimas deputāts no LSDSP saraksta (1922-1934). Latvijas Centrālās Padomes Juridiskās komisijas dalībnieks (1943-1944), vēlāk pretpadomju disidents.

Dzimis 1885. gada 20. augustā Rīgā. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, par ko viņš 1906. gadā tika arestēts un nosūtīts uz Turuhaņsku Jeņisejas guberņā (Krievijā).

1907. gadā viņš izbēga no izsūtījuma un atgriezās Latvijā, no kurienes tālāk emigrēja uz ārzemēm.

Jau tajā pašā gadā viņš iestājās Vīnes universitātē, kur līdz 1911. gadam studēja tautsaimniecību un tieslietas, pēc tam gadu mācās Bernes universitātē un 1913. gadā - Briseles socioloģijas institūtā.

No 1912. līdz 1913. gadam Menders bija Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas (LSD) Ārzemju komitejas loceklis.

1917. gadā ievēlēts par Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas locekli, kur vadīja Informācijas nodaļu.

1917. gadā darbojās Demokrātiskajā blokā, par ko tika izslēgts no LSD.

1918. gadā viņš atgriezās Latvijā un no 1918. līdz 1920. gadam ar pārtraukumiem bija Latvijas Tautas padomes loceklis.

1920. - 1922. gadā ir Satversmes sapulces deputāts.

1922. - 1934. gadā ir 1.-4. Saeimas deputāts. Darbojies Ārlietu un Juridiskajā komisijā, vairākkārt ievēlēts par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.

No 1918. līdz 1934. gadam Menders bija Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs un Centrālās Komitejas (CK) loceklis, no 1931. līdz 1934. gadam LSDSP priekšsēdētājs.

Pēc 1934. gadā Kārļa Ulmaņa vadītā apvērsuma tika apcietināts un līdz ar citiem sabiedriski aktīviem cilvēkiem ieslodzīts Liepājas koncentrācijas nometnē, no kuras atbrīvots 1935. gada aprīlī.

Pēc tam no 1935. līdz 1940. gadam darbojās nelegālajā Latvijas Sociālistiskajā strādnieku un zemnieku partijā. No 1923. līdz 1940. gadam bija zvērināts advokāts Rīgā.

Publicēja rakstus presē un ir vairāku politisku brošūru autors (piem., "Kas ir kapitālisms" (1931), "Kas ir sociālisms" (1931), "Sociāldemokrātiskā partija un zemnieki" (1931)).

Pēc padomju okupācijas 1940. un 1941. gadā bija LPSR Tieslietu tautas komisariātā Kodifikācijas nodaļas konsultants. Vācu okupācijas laikā darbojās Latvijas Centrālajā Padomē.

Pēc Otrā pasaules kara Menders strādāja par juriskonsultu LPSR Vietējās rūpniecības tautas komisariāta Montāžas trestā (1944), Vietējās rūpniecības tautas komisariātā (1945-1947), Izglītības ministrijā (1947-1948).

1948. gadā Menderu arestēja un gadu vēlāk deportēja uz soda nometni Mordovijas APSR.

1955. gadā viņu atbrīvoja un ļāva atgriezties Latvijā.

1957.-1959. gadā Menders uzrakstīja memuārus "Domas, darbi un dzīve 1903.-1940.", par ko 1960.-1962. gadā viņu apsūdzēja pretpadomju aģitācijā, bet manuskriptu LPSR Drošības komiteja konfiscēja.

1969. gadā viņš savā apcerējumā "Krievu imperiālisms un latviešu tauta" rakstīja Mēs, latvieši, esam ar militāru spēku iekļauti valstī, kuras režīmu šodien var nosaukt par pusmilitāru diktatūru vai apslēptu militāru. Manuskripta norakstu čekisti pārtvēra Tallinas muitā.

1969. gada 3. novembrī F. Menderu notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, viņam piesprieda piecus gadus nometinājumā, ko aizstāja ar ievietošanu Varakļānu nespējinieku namā.

Fricis Menders mira 1971. gada 1. aprīlī, iespējams, psihiatriskajā slimnīcā.

 

***

Dzimis 1885. gadā, латыш; высшее юридическое;

пенсионер В 1948 был осужден по ст.58 УК РСФСР, в 1955 помилован..

Dzīvoja: Рига.

Notiesāts: Верховным судом ЛатССР 1969. gada 3. novembrī.

Inkriminēts: ст.65 ч.1 УК ЛатССР.

Spriedums: 5 л. высылки из Риги. Ввиду преклонного возраста был помещен в дом престарелых в г.Валмиера. В 1970 был переведен в Ригу в дом престарелых, где и умер в 1971.

Avots: НИПЦ "Мемориал", Москва

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba biedrs23.08.187720.09.1942
        2Jūlijs CelmsJūlijs CelmsPartiju biedrs29.09.187909.05.1935
        3Dāvids BeikaDāvids BeikaPartiju biedrs30.08.189506.02.1946
        4
        Ernests ŪdrisPartiju biedrs07.06.1894
        5Jānis Jansons  BraunsJānis Jansons BraunsPartiju biedrs18.03.187213.04.1917
        6Anna Maija CielēnaAnna Maija CielēnaPartiju biedrs06.03.188909.12.1978
        7Pēteris  BirkertsPēteris BirkertsPartiju biedrs15.01.188118.02.1956
        8Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsPartiju biedrs07.02.188810.07.1964
        9
        Jānis Ozols ZiedonisPartiju biedrs22.02.188522.12.1919
        10Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts EihePartiju biedrs12.08.189004.02.1940
        11Klāvs LorencsKlāvs LorencsPartiju biedrs, Domu biedrs07.09.188521.08.1975
        12Ludvigs SējaLudvigs SējaPartiju biedrs02.06.188515.02.1962
        13Jēkabs KalniņšJēkabs KalniņšPartiju biedrs16.04.187926.05.1918
        14Jānis JagarsJānis JagarsPartiju biedrs03.04.189411.02.1970
        15Jānis RudzutaksJānis RudzutaksPartiju biedrs15.08.188729.07.1938
        16Bruno KalniņšBruno KalniņšPartiju biedrs07.05.189926.03.1990
        17Frīdrihs VesmanisFrīdrihs VesmanisPartiju biedrs15.04.187507.12.1941
        18RainisRainisPartiju biedrs11.09.186512.09.1929
        19Marģers SkujenieksMarģers SkujenieksPartiju biedrs22.06.188612.07.1941
        20Jānis BērziņšJānis BērziņšPartiju biedrs13.11.188929.07.1938
        21Pauls KalniņšPauls KalniņšPartiju biedrs03.03.187226.08.1945
        22Dora StučkaDora StučkaPartiju biedrs27.08.187009.05.1950
        23Pēteris StučkaPēteris StučkaPartiju biedrs26.07.186525.01.1932
        24Spricis PaegleSpricis PaegleDomu biedrs09.03.187601.12.1962
        25Gustavs ZemgalsGustavs ZemgalsCīņu biedrs12.08.187106.01.1939
        Birkas