Marģers Skujenieks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.06.1886
Miršanas datums:
00.07.1941
Kategorijas:
Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Marģers Skujenieks bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists. Divas reizes (no 1926. līdz 1928. un no 1931. līdz 1933. gadam) bijis Latvijas Ministru prezidents, vēlāk vadījis Latvijas Olimpisko komiteju. Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. Pēc okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1941. gadā.

Lekcija par bijušo premjeru Marģeru Skujenieku

Biogrāfija Dzīves sākums, izglītība, sabiedriskā darbība

Marģers Skujenieks ir dzimis 1886. gada 22. jūnijā Rīgā rakstnieka un publicista Eduarda Skujenieka (vairāk pazīstams ar pseidonīmu Vensku Edvarts) un teātra kritiķes Luizes Skujenieces (dzim. Alunāne) ģimenē.

Mācījies reālskolās Rīgā un Jelgavā. Skolas gados kļuva par sociālisma ideju piekritēju. Piedalījies 1905. gada revolūcijā, tādēļ 1906. gadā bija spiests emigrēt uz Londonu.

1907. gadā sācis studēt tautsaimniecību Maskavas Komercinstitūta ekonomikas nodaļā. Viens no pirmajiem 1911. gadā izvirzīja tēzi par Baltijas politisko autonomiju, par ko tika izraidīts no Baltijas guberņām.

1914. gadā izdevis grāmatu "Nacionālais jautājums Latvijā", kurā vērsās pret nacionālo nihilismu, kuru pauda lielinieki. Kara laikā Skujenieks organizēja Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas statistikas nodaļu.

1917. gadā ievēlēts Vidzemes Bezzemnieku padomē.

1918. gadā Marģers Skujenieks vadīja Demokrātiskā bloka sēdes, sagatavojot Latvijas neatkarības deklarēšanu.

1918.g. 17. novembrī prezidēja Tautas padomes pirmajā sēdē un ievēlēja par priekšsēdētāja Jāņa Čakstes otro biedru. Piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā 18. novembrī.

1919. gadā Latvijas delegācijas loceklis Versaļas miera konferencē Parīzē. Organizēja Valsts statistisko pārvaldi.

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, bija Satvermes izstrādāšanas komsiijas priekšsēdētājs un viens no Saeimas vēlēšanu likuma autoriem.

1921. gadā kopā ar 18 citiem deputātiem atšķēlies no LSDSP parlamentārās frakcijas un izveidojis sociāldemokrātu mazinieku frakciju. Šī kustība vēlāk ieguva nosaukumu "Apvienotā sociāldemokrātu mazinieku un laukstrādnieku apvienība".

1922. g. kļuva par pirmo CVK priekšsēdētāju.

Pēc Artura Alberinga vadītās valdības demisijas 1926. gada decembrī Valsts prezidents Jānis Čakste lūdza M. Skujeniekam sastādīt jauno valdību. Tā tika apstiprināta 19. decembrī ar 52 balsīm par, 35 — pret un 2 deputātiem atturoties.

Tā kā valdību vadīja sociāldemokrāts Skujenieks, un tajā piedalījās vairāki domubiedri, tā tiek uzskatīta par vienīgo "kreiso" valdību Latvijas starpkaru perioda vēsturē.

1927. gada 2. jūnijā tika noslēgts tirdzniecības līgums starp Latviju un PSRS, saskaņā ar kuru Padomju Savienība apņēmās dot pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem (galvenokārt, rūpnīcām) par 40 miljoniem latu gadā, kamēr Latvija apņēmās iepirkt dažādas preces par 19 miljoniem latu. Tāpat Latvija apņēmās samazināt muitu vairākām padomju precēm — sālij, kviešiem, naftas produktiem, dzelzij, u.c., bet PSRS samazināja muitu dzelzceļu vagoniem, lauksaimniecības mašīnām, adītām un austām precēm. Līgums tika noslēgts uz piecu gadu termiņu.

Labēju politiku atbalstošie laikraksti "Latvis" un "Brīva Zeme" kritizēja līgumu un ziņoja, ka šādi Latvija kļūst saimnieciski un politiski atkarīga no PSRS. Šāds līgums palielinot komunisma ietekmi valstī. Līgums tika apspriests Saeimā trijās sēdēs — 21., 25. un 26. oktobrī. Tajā piedalījās 99 deputāti (nepiedalījās vienīgi Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, kurš nebalsoja pēc tradīcijas). Līguma ratifikāciju atbalstīja 52, pret bija 45 deputāti, atturējās divi. Līgums tika izsludināts 29. oktobrī.

1927. gada 5. februārī tika noslēgta muitas ūnija ar Igauniju, kuru abu iesaistīto valstu parlamenti ratificēja vienbalsīgi. Skujenieka valdība 1927. gada 1. martā parakstīja arī neuzbrukšanas līgumu ar Padomju Savienību. PSRS to parakstīja 1932. gadā.

1927. gada decembrī izjuka kabinetu veidojošā koalīcija. Demokrātiskais Centrs, kas sākotnēji atbalstīja valdību, bija balsojis piet Latvijas—PSRS tirdzniecības līgumu un nu atsauca savu pārstāvi valdībā: tieslietu ministru Erastu Biti.

1927.g. 13. decembrī Skujenieks Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam iesniedza demisijas rakstu. Kabinets turpināja strādāt līdz 1928. gada janvārim, kad Saeima apstiprināja Pētera Juraševska valdību.

1930. gadā Skujenieks kopā ar frakcijas biedru Jāni Šternu pameta mazinieku kustību un izveidoja labējo partiju "Progresīvā apvienība". Skujenieks kļuva par partijas vadītāju.

1931. gadā rīkotajās 4. Saeimas vēlēšanās tā ieguva 3 mandātus. Valsts prezidents Alberts Kviesis uzdeva valdību veidot Skujeniekam, nevis Latviešu zemnieku savienības pārstāvjiem, kas kabinetu vadīja līdz šim. Valdību atbalstīja 51 deputāts, pret bija 39. Skujenieka valdībai nācās cīnīties ar t.s. Lielās depresijas radītajām problēmām.

Līdz 1932. gadam sabiedriskajos darbos aizņemto bezdarbnieku skaits parasti nepārsniedza 35%, taču 1932. gadā tas bija 46%. Tādējādi palielinājās valsts izdevumi bezdarbnieku algošanā. 22. oktobrī Skujenieks kā Ministru prezidents un finanšu ministrs parakstīja "Līgumu par Daugavas hidroelektriskā spēka izmantošanas galīgā projekta sastādīšanu un par pirmās spēka stacijas būves darbu izpildīšanu un finansēšanu" ar ASV uzņēmumu The Foundation Company. Būvdarbu kopējās izmaksas tika aplēstas 30 miljonu latu (5,8 miljonu ASV dolāru) apmērā.

Marģera Skujenieka kabinets 1932. gadā noslēdza vai parakstīja 11 starptautiskus līgumus un konvencijas, tai skaitā neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, kuru Latvijas puse parakstīja jau 1927. gadā, Skujenieka 1. valdības laikā.

1931. gada 21. jūnijā pēc budžeta pieņemšanas parlaments nobalsoja pret kādas deputātu grupas iesniegto pārejas formulu izteikt uzticību finanšu ministram — Skujeniekam pašam. Tās pašas dienas vakara sēdē Skujenieks lūdza veikt uzticības balsojumu valdībai, ko tā izturēja ar 43 balsīm par, 40 pret un vienam atturoties.

1933. gada 3. februārī aptuveni divas trešdaļas deputātu atteicās nodot izglītības un budžeta komisijai MK iesniegtos divus likumprojektus. Nākamajā sēdē, kas notika 7. februārī, tika nolasīts paziņojums par valdības demisiju. Martā to nomainīja Ādolfa Bļodnieka Ministru kabinets.

Kārļa Ulmaņa vadīto 1934. gada apvērsumu Skujenieks sagaidīja kā nacionālists un viens no apvērsuma galvenajiem līderiem, kļūdams par Ministru prezidenta biedru jaunajā valdībā. Tomēr, nesagaidījis Ulmaņa solīto jauno Satversmi, 1938. gadā valdību pameta.

Laika posmā no 1934. līdz 1938. gadam viņš bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents. Pēc okupācijas Marģers Skujenieks tika arestēts, izvests uz Maskavas apkaimi un 1941. gada jūlijā nošauts.

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vensku  EdvartsVensku EdvartsTēvs21.10.185525.05.1897
        2Luīze SkujenieceLuīze SkujenieceMāte10.11.185722.07.1934
        3Biruta SkujenieceBiruta SkujenieceMāsa21.09.188808.08.1931
        4Nikolajs AlunānsNikolajs AlunānsOnkulis04.12.185919.09.1919
        5
        Teodors AlunānsOnkulis00.00.185000.00.1897
        6Ādolfs AlunānsĀdolfs AlunānsOnkulis11.10.184805.07.1912
        7
        Johanna Otīlija Hedviga DravnieksTante00.00.186213.05.1928
        8
        Ādolfs ŠvānbergsBrāļa/māsas dēls11.09.191329.06.1977
        9
        Pēteris AlunānsVectēvs14.03.182107.08.1903
        10
        Otīlija AlunāneVecāmāte00.00.182700.00.1890
        11Jūlius FelckeJūlius FelckeVecvectēvs
        12
        Andrievs AlunānsVecvectēvs00.00.179700.00.1861
        13
        Ede AlunāneVecvecmāte00.00.179900.00.1867
        14Ralfs AlunānsRalfs AlunānsBrālēns/māsīca01.01.190211.06.1978
        15
        Zuzanna StašieneBrālēns/māsīca00.00.188400.00.1967
        16
        Arvīds (Vasilijs) AlunānsBrālēns/māsīca00.00.187822.01.1938
        17
        Paula ŠvānbergaBrālēns/māsīca
        18
        Marija AlunāneBrālēns/māsīca
        19Valeska AlunāneValeska AlunāneBrālēns/māsīca
        20Emīlija AlunāneEmīlija AlunāneBrālēns/māsīca
        21Valda AlunāneValda AlunāneBrālēns/māsīca
        22Elza AlunāneElza AlunāneBrālēns/māsīca06.01.188106.10.1901
        23Juris PabērzsJuris PabērzsDarba biedrs30.07.189122.04.1961
        24Andrejs KurcijsAndrejs KurcijsDarba biedrs01.10.188423.02.1959
        25Andrejs PetrevicsAndrejs PetrevicsDarba biedrs21.06.188304.07.1939
        26Fricis MendersFricis MendersPartiju biedrs20.08.188501.04.1971
        27Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsPartiju biedrs07.02.188810.07.1964
        28Arveds BergsArveds BergsPretinieks13.09.187519.12.1941

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1905 | Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Pievieno atmiņas

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Pievieno atmiņas

        18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības no Krievijas proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde. Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        26.01.1921 | Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana

        Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem.

        Pievieno atmiņas

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Pievieno atmiņas

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Pievieno atmiņas

        02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums

        Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo:

        Pievieno atmiņas

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

        Pievieno atmiņas

        Birkas