1905. gads "Asiņainā svētdiena"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
111Personu saraksts
Notikumi:
41Notikumu saraksts
Datums:
13.01.1905
Papildu lauki

Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

1905. gada 2. janvārī krievu spēki tika sakauti pie okupētās Ķīnas pilsētas - Portarturas un padevās Japānai. Jau tā nemitīgo karu novājinātā un pilsoņu tiesību ziņā absolūti beztiesiskā un atpalikusī valsts, kura līdzīgi, kā 21. gadsimtā, pastāvēja tikai uz saukļu par krievu nācijas izredzētību un tās imperatora ieceru dievišķības pamata, guva pamatīgu morālu sakāvi, jo dažās dienās tika iznīcināta gan Krievijas kara flote, gan nogalināti desmiti tūkstoši imperatora sūtītās "lielgabalgaļas". Krievu- japāņu karā gāja bojā arī vairāki tūkstoši latviešu.

Krieviju gadu desmitiem plosīja gan šķiriskās pretrunas- lai gan dzimtbūšana Krievijā bija atcelta 1861. gadā (Baltijā jau sākot ar 1815. gadu), daudzi zemnieki joprojām atmaksāja kredītus par zemes izpirkumu un tiem nebija nekādu tiesību. Lai gan vairāk kā puse Krievijas uzņēmumu piederēja ārvalstu kapitālam un tie spēja ražot savam laikam modernas preces, tirgus bija ierobežots, turklāt arī "kapitālisti" lielā mērā tika diskriminēti,- faktiski jebkurā uzņēmumā pastāvēja "aristokrātu rekets"- akcijas nereti bija "jādāvina" imperatora dzimtas vai vietējo aristokrātu pārstāvjiem, lai uzņēmumu vispār varētu atvērt. Uzņēmumi bija koncentrējušies tikai dažās milzīgās impērijas vietās - Pēterburgā, Maskavā, Baltijā, Baku, Urālos, un tajās koncentrējās "jaunā šķira"- faktiski beztiesisks "proletariāts". Strādnieku vidū īpašu popularitāti bija ieguvušas K. Marksa idejas, kuras aicināja "proletāriešus" apvienoties cīņā pret "kapitālistiem" (Krievijas gadījumā visai ironisks sauklis, jo atšķirībā no Marksa dzimtenes, kapitālisms te bija vēl "bērna autiņos"- un pats proletariāts bija mazskaitlīgs, bet varbūt tāpēc- labi organizēts)

Paralēli šķiriskajām pretrunām arvien spēcīgāka kļuva arī Krievijas kolonizēto vairāk kā 100 tautu nacionālā atmodas kustība, jo gan dzimtbūšanas atcelšana, gan industrializācijas aizmetņi tomēr veicināja tautu izglītību. Pat pašu krievu intelektuāļu vidū arvien populārākas kļuva dažādas "tautiskuma" (pretstatā "vāciskās" aristokrātijas) kustības. Lai daudzmaz samierinātu pēdējo - rusofīlo grupu prasības, aristokrātija pat veicināja krievu šovinisma attīstību- būvējot valsts krievu skolas vēlāk okupētajās teritorijās (Baltija, Polija), aizliedzot skolās citu apmācību valodu, kā vien krievu, latīņu drukas aizliegums okupētās Polijas- Lietuvas teritorijā (kas aptvēra arī Baltkrieviju) un Latgalē, līdz pat grautiņu organizēšanai starp nacionālajām minoritātēm, pārsvarā Krievijas okupēto citu tautu teritorijās (īpaši jau "žīdu grautiņi", kas tika organizēti Ukrainas, Baltkrievijas, Polijas pilsētās). Rusifikācijas rezultātā tika panākts pretējs efekts, - arvien vairāk kolonizēto nekrievu tautu pārstāvji saprata, ka tie ir "nacionāli atšķirīgi" un ar ievērojami bagātāku (vismaz kultūrvēsturi, nerunājot jau par dabas bagātībām),  kā krievi. 

1905. gada janvāris sākās ar vairāku Pēterburgas rūpnīcu strādnieku streikiem, kurš janvāra vidū sasniedza jau masveida apveidus- streikos piedalījās jau ap 150,000 cilvēku. Mācītājs, G. Gapons, kurš bija viens no legālas (ar policiju saskaņotas) strādnieku organizācijas vadītājs, ierosināja strādniekiem vērsties ar petīciju pie imperatora, un pats piedalījās petīcijas sastādīšanā. Bez virknes ekonomisku prasību, tajā tika iekļauta arī politiska prasība par Satversmes Sapulces (Учредительное собрание) sasaukšanu. Pēterburgā tobrīd darbojās arī 3 marksistiski orientētas partijas - Krievijas Sociāldemokrātiskā partija ar 2 novirzieniem (boļševiki un menševiki) un eseri (sociālisti- revolucionāri). Visas šīs trīs partijas bija mazskaitlīgas, bez kādas reālas ietekmes strādnieku vidū, sekojoši, 1905. gada revolūcijas izraisīšanā Krievijā tās īsti vainot nevar.

Pirms došanās ar petīciju pie cara, Gapons uzrakstīja vēstules gan pašam caram, kurā garantēja tā "neaizskaramību", tikai lūdza "iznākt pie tautas", kā arī policijai, kurā aicināja demonstrāciju neierobežot. Vienlaikus, saprotot, ka var rasties sadursmes, Gapons bija piekritis strādnieku plānam par barikāžu izveidošanu un ieroču veikalu aplaupīšanu mītiņotāju apbruņošanai.

1905. gada 22. (9.) janvārī), Pēterburgā apmēram 1000 cilvēku devās protesta gājienā, lai šo petīciju par strādnieku tiesībām iesniegtu caram. Pats cars tobrīd neatradās Pēterburgā.

Pēterburgas polcija nolēma nepieļaut gājiena nonākšanu cara pils tuvumā, un kad tas neizdevās, sāka šaut uz pūli. Bojā gāja ap 40 strādnieku.

Latvijas sociāldemokrāti Pēterburgas strādnieku atbalstam 25. (12.) janvārī Rīgā izsludināja ģenerālstreiku. Pirmie atsaucās Pārdaugavas strādnieki.

26. (13.) janvārī streikam pievienojās gandrīz visu Rīgas rajonu strādājošie, notika plašas demonstrācijas un mītiņi (tajos piedalījās apmēram 60 000 strādnieku).

Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Daugavas Dzelzs tilta tos sagaidīja karaspēka ķēde, kas atklāja uguni (pēc arhīvu datiem pirmie uguni atklājuši nezināmi cilvēki no demonstrantu puses, ievainojot kareivi vēderā). Izcēlās panika.

Tika nogalināti 56 un ievainoti aptuveni 70 cilvēki.

Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Tomēr strādnieku pretestība nebeidzās. Protesta mītiņi un demonstrācijas sākās arī Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Krāslavā un Daugavpilī.

Ar 13. janvāra notikumiem Rīgā sākās 1905. gada revolūcija Latvijā.

1905. gada 18. februārī Nikolajs II parakstīja trīs deklarācijas, svarīgākā no kurām bija par Valsts Domes izveidošanu. Tajā tika ievēlēti arī pārstāvji no Latvijas,- tais skaitā vēlākais Latvijas prezidents Jānis Čakste.

Revolūcija Latvijā turpinājās līdz 1907. gadam. Tās laikā notika nemieri ne tikai pilsētās, bet arī laukos. No apmēram 1300 muižām, kuras tobrīd pastāvēja Latvijā, 412 tika izpostītas, bet to centri- 117 pilis- nodedzinātas.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991lv, pl, ru
2Nacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekliNacionāli noskaņota latviešu grupa novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli08.05.1988lv
3Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos KronštatēBoļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē18.04.1921lv, pl
4Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnuSatversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu08.06.1920lv
5 Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis 06.05.1920lv, ru
6Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
7Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas 13.09.1911lv, ru
8Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielāLatviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā03.01.1911de, en, fr, lv, ru
9Tallinā tiekas Krievijas imperators Nikolajs II un Apvienotās karalistes karalis Edvards VII. Tiek ielikti pamati AntanteiTallinā tiekas Krievijas imperators Nikolajs II un Apvienotās karalistes karalis Edvards VII. Tiek ielikti pamati Antantei09.06.1908en, lv
10Starptautiskā sieviešu dienaStarptautiskā sieviešu diena08.03.1908lv, pl, ru
11Stolipina agrārās reformas sākumsStolipina agrārās reformas sākums22.11.1906lv, ru
12Покушение на премьер-министра России Петра СтолыпинаПокушение на премьер-министра России Петра Столыпина25.08.1906ru
13Принятие «Закона о военно-полевых судах» в РоссииПринятие «Закона о военно-полевых судах» в России19.08.1906ru
14
1905-7. gada nemieri. J. Čakstes polemika par zemnieku attiecībām ar baznīcu 23.05.1906lv
151905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus1905. gada revolūcija. Mangaļsalā nošauj 8 Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujiniekus16.05.1906lv
16Pirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbuPirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbu27.04.1906lv
17Bruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkaiBruņota latviešu sociāldemokrātu grupa uzbrūk Rīgas policijas ēkai17.01.1906lv
181905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā1905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā13.12.1905lv
19Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru
20Sevastopoles jūrnieku sacelšanās sākums leitnanta P. Šmita vadībāSevastopoles jūrnieku sacelšanās sākums leitnanta P. Šmita vadībā27.11.1905lv, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Dainis GrīnvaldsDainis Grīnvalds14.04.195002.02.2013en, lv, ru
    2Melita NorvudaMelita Norvuda25.03.191202.06.2005de, en, fr, lv, ru
    3Romāns fon Ungerns ŠternbergsRomāns fon Ungerns Šternbergs29.12.189515.09.1921de, lv, ru
    4Dāvids BeikaDāvids Beika30.08.189506.02.1946lv
    5Valērijs (Mārtiņš) MežlauksValērijs (Mārtiņš) Mežlauks07.02.189329.07.1938en, lv, ru
    6Elza GrundmaneElza Grundmane04.05.189130.03.1931lv, ru
    7Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts Eihe12.08.189004.02.1940de, en, lv, pl, ru
    8Pāvils RozītisPāvils Rozītis01.12.188920.02.1937lv, ru
    9Jānis BērziņšJānis Bērziņš13.11.188929.07.1938de, en, fr, lv, pl, ru, ua
    10Ādolfs BļodnieksĀdolfs Bļodnieks07.08.188921.03.1962de, en, lv, pl, ru
    11Rūdolfs Aleksandrs DrēviņšRūdolfs Aleksandrs Drēviņš15.07.188926.02.1938en, fr, lt, lv, ru
    12Anna AhmatovaAnna Ahmatova23.06.188905.03.1966de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    13
    Jānis Gailis23.04.188925.01.1938lv
    14Maija CielēnaMaija Cielēna06.03.188909.12.1978lv
    15Nestors MahnoNestors Mahno07.11.188806.07.1934de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    16Konrāds  PētersonsKonrāds Pētersons15.10.188816.01.1981en, lv
    17Fēlikss CielēnsFēlikss Cielēns07.02.188810.07.1964lv
    18Sīmanis BerģisSīmanis Berģis29.09.188728.02.1938lv
    19Ģederts EliassĢederts Eliass23.09.188729.01.1975lt, lv, ru
    20Jānis RudzutaksJānis Rudzutaks15.08.188729.07.1938en, lv, ru
    Birkas