Pāvils Rozītis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.12.1889
Miršanas datums:
20.02.1937
Kategorijas:
Ierēdnis (-e), Rakstnieks, Tulkotājs, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Pāvils Rozītis bija latviešu rakstnieks, žurnālists un tulkotājs. Romānu "Ceplis" un "Valmieras puikas" autors.

Dzimis Cēsu apriņķa Liepas pagasta "Purapilpos" zemnieka ģimenē. Četru gadu vecumā Pāvils zaudēja tēvu un viņa mājas.

Māte, jaunākās māsas un Pāvils pārcēlās uz netālajām "Auduļu" mājām. Pirmo izglītību ieguvis Liepas pagastskolā.

Ceplis(1972).avi

1901. gada rudenī Rozītis ieradās Valmierā, kur vienu mācību gadu mācījās Valmieras pilsētas skolā, bet pēc tam turpināja mācības E.Liepiņa privātajā proģimnāzijā.

Pirmie Rozīša tulkojumi tiek iespiesti 1908. gadā.

1910. gadā neveiksmīgi mēģinājis nolikt tautskolotāju eksāmenus. Šajā gadā iznāk arī pirmie Rozīša prozas darbi un dzejoļu krājums "Kaijas". Vasarā Rozītis kopā ar citiem Valmieras jauniešiem izveido teātra trupu, ar kuru apbraukā Valmieras apkārtni. Uz izrādēm tiek tirgotas biļetes. Par nopelnīto naudu Rozītis dodas uz Maskavu, kur iestājas A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. Viņš studē šīs universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē līdz 1914. gadam.

1912. gadā iznāca Rozīša otrais dzejoļu krājums "Ziedu krūze".

No 1914. līdz 1915. gadam strādājis laikrakstu "Jaunākās Ziņas" un "Līdums" redakcijās.

Dziesma restorānā

Pirmā pasaules kara gadus Rozītis pavada Baku, kur viņš strādāja par ierēdni Nobela naftas rūpniecības uzņēmumā līdz 1918. gadam.

Baku Rozītis apprecējās ar liepājnieci Antoniju, no kuras viņam 1917. gadā piedzima dēls Viestarts un vēlāk 1922. gadā meita Dzidra.

1918. gadā Rozītis atgriezās Latvijā, kur neilgu laiku dzīvoja un strādāja Valkā, bet 1919. gadā apmetas uz dzīvi Rīgā.

1919. gadā Rozīti ievēlēja par Latvju Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētāju, bet vēlāk viņš vairākus gadus bija valdes loceklis.

No 1921. līdz 1927. gadam studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kuru gan nepabeidza. Strādājis par cenzoru Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā, vēlāk - Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs, Mākslas un kultūras departamenta direktors, vadījis Inteliģento bezdarbnieku nodaļu Tautas labklājības ministrijā (1932—34).

Dzīves pēdējos gados bija Rīgas 3. bibliotēkas pārzinis. Paralēli tam bija vairāku periodisko izdevumu redaktors

  • literatūras un mākslas žurnālā "Ritums" (1921—26),
  • laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (1927—28),
  • "Dienas Lapa" (1933—34), kā arī bija apgāda
  • "Latvju Kultūra" redaktors.

Darbojies arī Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrībā (1930—32 biedrības priekšsēdētājs).

Līdz 1934. gadam Rozītis vadīja Rīgas Tautas augstskolas Literārās studijas.

1928. gadā pēc pirmās dzīvesbiedres zaudējuma apprecējās otrreiz ar Almu Frišmani, no kuras viņam 1935. gadā piedzima meita Ieva.

Divdesmitie un trīsdesmitie gadi bija autora ražīgākie gadi. Rozītis rakstīja dzeju, prozu, īsprozu, kā arī recenzijas par teātra izrādēm un publicistiskus rakstus. Viņš nodarbojās arī ar tulkošanu un bija filmas "Aizsprosts" scenārija līdzautors.

Rozītis bija viens no latviešu psiholoģiskā romāna izkopējiem Diloģijā "Divas sejas" (1921) un "Uguns ceļi" (1924).

Kā nozīmīgākie darbi tiek minēti romāni

  • "Ceplis" (1928) un
  • "Valmieras puikas" (1936);
  • stāstu un noveļu krājumi "Portrejas" (1922),
  • "Krāces" (1925),
  • "Pret savu gribu" (1928) un
  • "Mezgli" (1933).

Abi romāni tika ekranizēti ("Ceplis" 1972. gadā un "Valmieras puikas" 1996. gadā).

"Ceplī" tiek izsmietas 20. gadu uzņēmēji- avantūristi, bet romāns "Valmieras puikas" ir autobiogrāfisks darbs, kas saistīts ar 1905. gada revolūcijas notikumiem Valmierā.

Pēdējais Rozīša darbs romāns "Zemes prieks" netiek pabeigts, jo 1937. gada 20. februārī rakstnieks Rīgā aiziet aizsaulē. Rozītis tika guldīts zemes klēpī Meža kapos.

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pēteris RozītisPēteris RozītisTēvs
        2Anna RozīteAnna RozīteMāte
        3Viestarts RozītisViestarts RozītisDēls00.08.191721.10.1995
        4Dzidra Rozīte PiernaviehuDzidra Rozīte PiernaviehuMeita04.04.192227.11.1973
        5Ieva RozīteIeva RozīteMeita19.10.193528.04.1972
        6Anna PalloAnna PalloMāsa
        7Antonija RozīteAntonija RozīteSieva29.01.189628.01.1926
        8Alma RozīteAlma RozīteSieva21.05.190308.06.1976
        9Ojārs PalloOjārs PalloBrāļa/māsas dēls
        10Otīlija FrišmaneOtīlija FrišmaneSievas/vīra māte00.00.187500.00.1968
        11
        Tamāra RozīteVedekla10.04.191812.06.2010
        12Voldemārs PalloVoldemārs PalloSvainis
        13
        Ansis OstvaldsAttāls radinieks07.02.1910
        14Ādolfs ErssĀdolfs ErssDraugs, Darba biedrs12.06.188529.09.1945
        15
        Elija KlieneDraugs06.10.189524.07.1978
        16Valdis  GrēviņšValdis GrēviņšDraugs26.09.189507.04.1968
        17Arveds ŠvābeArveds ŠvābeSkolasbiedrs, Darba biedrs, Studiju biedrs25.05.188820.08.1959

        18Niklāvs StrunkeNiklāvs StrunkeSkolasbiedrs06.10.189413.10.1966
        19Ivars SmilgaIvars SmilgaSkolasbiedrs02.12.189226.02.1938
        20
        Rūdolfs AkersSkolasbiedrs10.01.188610.11.1980
        21Linards LaicensLinards LaicensSkolasbiedrs15.11.188314.12.1938

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        Birkas