Ivars Smilga

Ivars Smilga bija latviešu marksists un profesionālais revolucionārs. Viens no Somijas pilsoņu kara (Krievijas inspirētas marksistu grupas centieni sagrābt varu neatkarīgajā valstī un atgriezt Krievijas sastāvā) un Krievijas pilsoņu kara vadītājiem.

Pēc Pirmā pasaules kara komunistiskās partijas un valsts saimnieciskais darbinieks Padomju Krievijā un PSRS.

Dzimis 1892. gada 2. decembrī Alojas pagasta "Mežurgu" māju saimnieka Teņa Smilgas un viņa sievas Anetes Jūlijas (dzim. Lindes) ģimenē.

Bērnībā viņu iespaidojuši tēva uzskati un grieķu mitoloģijas stāsti.

 1905. gada revolūcijas laikā soda ekspedīcija 1906. gadā nošāva viņa tēvu, kas bija ievēlēts par pagasta rīcības komitejas priekšsēdi. Ivars Smilga tajā laikā mācījās Valmieras reālskolā un pēc tēva nāves 1907. gada janvārī iestājās LSDSP.

1910. gadā viņš sāka studijas Maskavas A. Šaņavska Tautas universitātes juridiskajā fakultātē, bet jau nākamajā gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu demonstrācijā.

1915. gadā Smilgu apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada martā viņš ieradās Petrogradā, kur viņu ievēlēja par Krievijas Sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas (KSDS(b)P) Centrālkomitejas locekli un aizsūtīja organizēt padomju darbu Somijā.

No 1917. gada vidus Smilga bija Somijas armijas, flotes un strādnieku izpildkomitejas priekšsēdētājs. 

Oktobra revolūcijas laikā viņš organizēja revolucionāro karaspēka daļu pārvietošanu no Somijas un Petrogradu.

Pēc Somijas neatkarības proklamēšanas Ļeņins viņu iecēla par KSPFR pilnvaroto pārstāvi Somijā, kur viņš aktīvi iesaistījās Somijas pilsoņu kara organizēšanā 1918. gadā.

Pēc atgriešanās Petrogradā Smilgu iecēla par Kara revolucionārās padomes (Реввоенсовет) locekli un viņš bija viens no galvenajiem kauju organizētājiem Krievijas pilsoņu kara frontēs (1918-1921).

Pēc kara beigām 1921. gadā strādāja vadošos amatos Krievijas tautsaimniecībā: no 1921. gada līdz 1923. gadam bija kurināmā pārvaldes priekšnieks un Augstākās tautas saimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

No 1924. līdz 1926. gadam bija Valsts plāna priekšsēdētāja vietnieks, līdz 1927. gadam G.Pļehanova tautas saimniecības universitātes (Российский экономический университет имени Г. В. Плеханова) profesors un rektors.

1927. gadā neilgu laiku Tālo Austrumu bankas direktors.

1927. gada decembrī I. Smilgu kā Trocka atbalstītāju izslēdza no partijas un piesprieda četrus gadus izsūtījumā Minusinskā Krasnojarskas novadā, bet 1930. gadā atjaunoja partijā.

Pēc atgriešanās Maskavā viņš strādāja Augstākajā tautas saimniecības Mobilizācijas pārvaldē par priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1933. gada Valsts plāna komitejā par priekšsēdētāja vietnieku Vidusāzijas sektorā, bet 1934. gadā viņu atlaida no darba.

1935. gada naktī no 1. uz 2. janvāri viņu arestēja, piesprieda 10 gadu cietumsodu un aizsūta uz Verhņeuraļskas politizolatoru.

Lielā terora laikā viņu 1938. gada pavasarī pārveda uz Maskavas NKVD cietumu. Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 12. martā Smilgam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts 26. martā. (ziņas dažādos avotos atšķiras- ierasta komunistu prakse slēpt pēdas)

Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā un apglabāts masu kapā.

Ivara Smilgas sieva N. Polujana–Smilga tik arestēta 1936. gada naktī no 1. uz 2. jūniju, ieslodzīta Solovku salās un vēlāk nošauta. I. Smilgas vecākā meita Tatjana arestēta

1939. gadā, bet jaunākā meita Natālija 1949. gadā. Sākumā ieslodzīta Butirku cietumā, bet vēlāk pārsūtīta uz Kazahstānu.

Brālis Pāvils Smilga arestēts 1936. gadā un gājis bojā kādā no GULAGa nometnēm.

***

Dzimis 1892. gadā, Вольмарском уезде Лифляндской губ.; латыш; незаконченное высшее;

бывший член Президиума ВСНХ СССР, зам. председателя Госплана СССР и начальник Управления сводного планирования$ на момент ареста в распоряжении ЦК ВКП(б)..

Dzīvoja: Москва, ул.Горького, д.26, кв.98..

Arestēts: 1935. gada 1. janvārī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1937. gada 10. janvārī.

Inkriminēts: участии в к.-р. террористической организации..

Nošauts: 1937. gada 10. janvārī.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1987. gada 3. aprīlī. Пленумом Верховного Суда СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Pavel SmilgaBrālis00.00.1894
        2Nadezhda Polujan-SmilgaNadezhda Polujan-SmilgaSieva00.00.189604.11.1937
        3Jan PolujanJan PolujanSvainis09.10.189108.10.1937
        4Pāvils RozītisPāvils RozītisSkolasbiedrs01.12.188920.02.1937
        5Ļevs TrockisĻevs TrockisDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs26.10.187921.08.1940

        6ĻeņinsĻeņinsDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs22.04.187021.01.1924

        7Kārlis  RadeksKārlis RadeksDomu biedrs31.10.188519.05.1939
        8Vasīlijs BlohinsVasīlijs BlohinsVarmāka, vainīgais00.12.189503.02.1955

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        14.09.1917 | Krievija tiek pasludināta par republiku

        Pievieno atmiņas

        07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā

        Pievieno atmiņas

        08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju

        Pievieno atmiņas

        06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        16.04.1919 | Poļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiem

        Pievieno atmiņas

        Birkas