Ļeņins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.04.1870
Miršanas datums:
21.01.1924
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Влади́мир Ильи́ч Улья́нов
Papildu vārdi:
Ленин, Vladimirs Uļjanovs
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Komunists, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 krievs
Kapa vieta:
Ļeņina Mauzolejs
Kapsēta:
Ļeņina Mauzolejs

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins  bija Krievijas revolucionārs, terorists, daudzkārt krimināli sodīts boļševiku partijas līderis, sarkanā terora pamatlicējs, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem. Šobrīd pasaulē tiek vērtēts arī kā viens no noziedzīgākajiem valstu līderiem.

Dzimis Krievijas vidienes provinces pilsētā — Simbirskā (mūsdienu Uļjanovskā) — skolu inspektora, personālmuižnieka, ģimenē.

(Part 1) Lenin: Revolutionary - Documentary

1887. gadā Uļjanovu izslēdza no Kazaņas universitātes radikālo uzskatu dēļ. Tajā pašā gadā viņa brāli Aleksandru Uļjanovu sodīja ar nāvi par atentātu pret caru Aleksandru III.

Uļjanovs turpināja mācības pašmācības ceļā un 1881. gadā ieguva jurista licenci.

Strādājot kā jurists Sanktpēterburgā, viņš iepazinās ar Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbiem. Tā kā marksisms bija Krievijā aizliegts, drīz vien Ļeņinu apcietināja un ieslodzīja cietumā uz gadu, bet pēc tam izsūtīja uz Sibīriju.

1898. gada jūlijā Sibīrijā Ļeņins apprecēja revolucionāri Nadeždu Krupskaju.

1899. gadā tika publicēts viņa darbs "Kapitālisma attīstība Krievijā".

1900. gadā Ļeņinam tika ļauts atgriezties no Sibīrijas. Tūlīt pēc tam Ļeņins izceļoja uz Eiropu, kur viņš sāka organizēt marksistu laikraksta Iskra izdošanu un kļuva par vienu no vadošajiem Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedriem.

1903. gadā pēc Ļeņina disputa ar citu ievērojamu KSDSP biedru Jūliju Martovu, partija sašķēlās divās frakcijās — radikālajā (boļševikos (lieliniekos)) un mērenajā (meņševikos (maziniekos)).

1907. gadā Ļeņins pārcēlās uz Somiju, jo politiskais režīms Somijas lielkņazistē bija liberālāks nekā pārējā Krievijā. Ļeņins ceļoja arī pa Eiropu, apmeklējot daudzus sociālistu pasākumus, dažādos laika periodos uzturoties Londonā, Parīzē un 1. Pasaules kara laikā Ženēvā. Sākoties karam, pamazām sabruka Otrā internacionāle, jo daudzas Eiropas sociālistu partijas atbalstīja savu valstu valdības kara jautājumā. Ļeņina boļševiki bija viena no nedaudzajām grupām, kas stingri uzstājās no šķiriskajām, nevis nacionālajām pozīcijām.

Pēc cara Nikolaja II gāšanas Februāra revolūcijā Ļeņins atgriezās no Ženēvas Krievijā. Vēsturnieki uzskata par ļoti ticamu, ka šo Ļeņina soli finansiāli atbalstīja Vācijas valdība, lai novājinātu savu pretinieku — Krieviju. Viņš kļuva par boļševiku līderi un publicēja savas "Aprīļa tēzes", kurās runā par Kerenska pagaidu valdības kļūdām un izvirza mērķi gāzt šo valdību un nodibināt proletariāta diktatūru.

Faktiski, kopš 1905. gada revolūcijas Ļeņins izvirzīja ideju par terorismu, kā vienu no galvenajām cīņas metodēm par varu. Viņš ir arī kara komunisma ideoloģijas autors, veicot plašas cilvēku iznīcināšanas akcijas ar mērķi plašas masas pakļaut, viešot tām bailes no nepakļaušanās jaunajai varai. Tieši Ļeņins pamatoja tēzi par badu kā vienu no cīņas metodēm - jo pusiznīcināta zemnieku saime, maizes meklējumos došoties uz pilsētu, tādējādi papildinot proletariāta rindas cīņā pret nīstamajiem kapitālistiem.

Pēc Ļeņina un Sverdlova norādījumiem 1918.gada 17.jūlijā tika noslepkavots Imperators Nikolajs II un visa viņa ģimene. 

Tieši Ļeņins uzsāka nesaudzīgu cīņu pret Pareizticīgo baznīcu un organizēja tās izlaupīšanu. Pēc Ļeņina programmas no Krievijas emigrēja liela daļa krievu inteliģences. Šis apstāklis gan, kā vēlāk izrādījās, paglāba viņus no represijām un drošas nāves padomju nāves nometnēs vai pēc "troikas" spriedumiem.

1917. gada jūlijā Ļeņinu apsūdzēja sadarbībā ar vāciešiem un viņš bija spiests slēpties Somijā. Kā liecina atvišķi vēstures avoti - faktiskais Krievijas sagraušnas iniciators un autors bija plaša mēroga avantūrists Aleksandrs Parvuss, kurš meklēja kādu, kurš viņa idejas spētu īstenot. Šodien vairs nav noslēpums, ka Ļeņina domubiedri bija personas ar kriminālu pagātni ( Trockis, Džeržinskis, Krupskaja, Sverdlovs, Zinovjevs u.c.).

Juku laiki, kurus pastiprināja 19./20. gs. notikumi, atļāva kriminālnoziegumus pret turīgākiem, valsts pārvaldē strādājošiem, garīdzniecības pārstāvjiem pasniegt kā škiru cīņu gaišās nākotnes vārdā. 

1917. gada oktobrī boļševiki ar Ļeņinu un Trocki priekšgalā veica bruņotu valsts apvērsumu un pārņēma varu Krievijā.

1917. gada 8. novembrī Ļeņins kļuva par Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju (premjerministru).

1918. gada 3. martā tika noslēgts separāts Brestļitovskas miera līgums starp Krieviju un Vāciju. Krievija izstājas no 1. pasaules kara, tomēr zaudēja teritorijas, kuras bija iekarojusi un anektējusi pēdējos 2 gadsimtos pirms revolūcijas (mūsdienu Baltijas valstis, Baltkrieviju, Ukrainu).

Ļeņina vadībā boļševiki padzina demokrātiski ievēlēto Satversmes sapulci, kurā boļševiki bija mazākumā, un aizliedza citas politiskās partijas.

1918. gada 30. augustā esere Fanija Kaplāne veica atentātu pret Ļeņinu, ievainojot to.

Krievijas Pilsoņu kara laikā Ļeņins ieviesa kara komunismu. Pēc kara beigām, mēģinot glābt ekonomiku, tika ieviesta jaunā ekonomiskā politika (NEPS), kas atļāva ierobežotu privātu uzņēmējdarbību.

Saasinoties veselības problēmām, 1922. gada maijā Ļeņins tika paralizēts. Pēc smadzeņu triekas 1923. gada martā viņš zaudēja jebkādas kustības un runas spējas.

Ļeņina ceturtā trieka 1924. gada 21. janvārī bija nāvējoša. Kā citi viņa nāves iemesli ir minēti noindēšana vai sifilisa komplikācijas.

Ļeņins pēc savas nāves tika iebalzamēts un viņa mūmiju ievietoja mauzolejā Maskavas centrālajā laukumā (Sarkanajā laukumā). Ļeņina mauzolejs kļuva par PSRS centrālo tribīni, no kuras svētkos un citos svinīgos gadījumos valsts amatpersonas sveica iedzīvotājus.

Pēc 1991. gada ar dažādu intensitāti noritējušas diskusijas par iespēju Ļeņina ķermeni apbedīt.

Tūlīt pēc Ļeņina nāves izveidojās Ļeņina personības kults. Daudzas pilsētas, rūpnīcas utt. tika nosauktas Ļeņina vārdā. PSRS laikā gandrīz katrā kaut cik ievērojamā pilsētā centrālā iela bija nosaukta Ļeņina vārdā, bet pilsētas centrā bija Ļeņina piemineklis.

Galvenās Ļeņina idejas

  • Komunistiskajai partijai nav jāgaida Marksa paredzējumu piepildīšanās, bet aktīvi jādarbojas kapitālisma iznīcināšanā. Partijai jābūt disciplinētai un stingri vadāmai.
  • Kapitālisms ir iegājis savā pēdējā stadijā — imperiālismā. Tā kā imperiālistiskās varas jau ir sadalījušas pasauli, kari ir neizbēgami, kamēr eksistē kapitālisms.
  • Revolūcija nenotiks visā pasaulē vienlaicīgi, bet gan imperiālisma visvājākajā posmā (Krievijā). Pēc tam darbaļaužu vara palīdzēs citu valstu strādniekiem atbrīvoties no kapitālisma.
  • Pēc kapitālisma nav iespējama tūlītēja pāreja uz komunismu, būs pārejas posms — sociālisms.
  • Nav tādas vispārcilvēciskās morāles, morāle vienmēr ir šķiriska.
  • Taktikā varas sagrābšanai visbūtiskākais ir sagrābt sakaru infrastruktūru — pastu, telegrāfu, tiltus.

Avoti: wikipedia.org, nekropole.info

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Илья УльяновИлья УльяновTēvs31.07.183124.01.1886
        2Marija Alexandrowna UljanowaMarija Alexandrowna UljanowaMāte06.03.183525.07.1916
        3Дмитрий  УльяновДмитрий УльяновBrālis16.08.187416.07.1943
        4Alexander Iljitsch UljanowAlexander Iljitsch UljanowBrālis12.04.186620.05.1887
        5Мария УльяноваМария УльяноваMāsa18.02.187812.06.1937
        6Nedežda KrupskajaNedežda KrupskajaSieva26.02.186927.02.1939
        7Ольга  УльяноваОльга УльяноваBrāļa/māsas meita04.03.192225.03.2011
        8Inessa ArmandInessa ArmandPartneris, Draugs26.04.187424.09.1920
        9Rihards   fon VeiczekersRihards fon VeiczekersAttāls radinieks15.04.192031.01.2015
        10Ольга УльяноваОльга УльяноваAttāls radinieks04.03.192225.03.2011
        11Klāra CetkinaKlāra CetkinaDraugs05.07.185720.06.1933
        12Nikolai BaumanNikolai BaumanDraugs, Domu biedrs29.05.187331.10.1905
        13Аполлинария ЯкубоваАполлинария ЯкубоваDraugs
        14Aleksandrs ParvusAleksandrs ParvusDraugs27.08.186912.12.1924
        15КамоКамоDraugs, Domu biedrs27.05.188214.07.1922
        16Евгения  ШухтЕвгения ШухтDraugs
        17Josifs StaļinsJosifs StaļinsDarba biedrs18.12.187805.03.1953
        18Aleksiej  BadajewAleksiej BadajewDarba biedrs, Domu biedrs16.11.188303.11.1951
        19Georgi  PjatakowGeorgi PjatakowDarba biedrs, Domu biedrs06.08.189030.01.1937
        20Felikss DzeržinskisFelikss DzeržinskisDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs11.09.187720.07.1926

        21Ļevs TrockisĻevs TrockisDarba biedrs26.10.187921.08.1940
        22Aleksandr ShljapnikovAleksandr ShljapnikovDarba biedrs, Domu biedrs00.00.188502.09.1937
        23Ivars SmilgaIvars SmilgaDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs02.12.189226.02.1938

        24Елена  РозмировичЕлена РозмировичDarba biedrs, Domu biedrs10.03.188630.08.1953
        25Пётр КрасиковПётр КрасиковPaziņa, Domu biedrs17.10.187020.08.1939
        26Jan GamarnikJan GamarnikPaziņa02.06.189431.05.1937
        27Nestors MahnoNestors MahnoPaziņa07.11.188806.07.1934
        28Ivars   SmilgaIvars SmilgaPaziņa02.12.189210.01.1937
        29Vladimirs  MincsVladimirs MincsPaziņa16.09.187200.02.1945
        30Wera Iwanowna SassulitschWera Iwanowna SassulitschPaziņa08.08.184908.05.1919
        31
        Жан КремеPaziņa, Domu biedrs00.00.1892
        32Andreu  Nin PérezAndreu Nin PérezPaziņa04.02.189222.06.1937
        33Laura LafargueLaura LafarguePaziņa26.09.184526.11.1911
        34Vladislavs  DzeržinskisVladislavs DzeržinskisPaziņa01.03.188120.03.1942
        35Mihail KedrovMihail KedrovPaziņa, Domu biedrs12.02.187828.10.1941
        36Kārlis BeggeKārlis BeggePaziņa09.11.188410.01.1938
        37Pjotrs OcupsPjotrs OcupsPaziņa21.07.188323.01.1963
        38Arturs SproģisArturs SproģisPaziņa, Darba ņēmējs06.03.190402.10.1980
        39Семен НахимсонСемен НахимсонPaziņa, Domu biedrs25.11.188506.07.1918
        40Allen DullesAllen DullesPaziņa07.04.189329.01.1969
        41
        Pēteris PakalnsPaziņa, Padotais00.00.188621.06.1937
        42Moisejs UrickisMoisejs UrickisPaziņa, Domu biedrs14.01.187330.08.1918
        43Leonid  KrassinLeonid KrassinPaziņa, Domu biedrs15.07.187024.11.1926
        44Aleksandra KollontajaAleksandra KollontajaPaziņa, Domu biedrs31.03.187227.03.1952
        45Ādolfs JoffeĀdolfs JoffePaziņa, Darba ņēmējs, Domu biedrs22.10.188317.11.1927

        46Herberts VelssHerberts VelssPaziņa21.09.186613.08.1946
        47Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        48
        Jānis Bērziņš ZiemelisPaziņa29.09.1881
        49Bertrans RaselsBertrans RaselsPaziņa18.05.187202.02.1970
        50Maria  AndreyevaMaria AndreyevaPaziņa04.07.186808.12.1953
        51Григорий СокольниковГригорий СокольниковPaziņa15.08.188821.05.1939
        52Mihail MetallikovMihail MetallikovPaziņa00.00.189631.03.1939
        53Baroness Sophie BuxhoevedenBaroness Sophie BuxhoevedenPaziņa06.09.188326.11.1956
        54Михаил  АвербахМихаил АвербахPaziņa, Darba ņēmējs17.05.187229.07.1944
        55Sergejs AllilujevsSergejs AllilujevsPaziņa, Domu biedrs07.10.186627.07.1945
        56Нестор ЛакобаНестор ЛакобаPaziņa, Darba ņēmējs, Domu biedrs01.05.189328.12.1936

        57Moura  BudbergMoura BudbergPaziņa00.00.189200.00.1974
        58Rosalija  SalkindRosalija SalkindPaziņa, Domu biedrs01.04.187621.01.1947
        59Pinchas RuthenbergPinchas RuthenbergPaziņa05.02.187803.01.1942
        60Михаил Бонч-БруевичМихаил Бонч-БруевичPaziņa24.02.187003.08.1956
        61Pjotrs StruvePjotrs StruvePaziņa07.02.187026.02.1944
        62Victor AdlerVictor AdlerPaziņa, Domu biedrs24.06.185211.11.1918
        63Nadezhda AlliluyevaNadezhda AlliluyevaDarba devējs22.09.190109.11.1932
        64Jānis LaubeJānis LaubeDarba ņēmējs17.10.188901.11.1938
        65Юлия  ШухтЮлия ШухтDarba ņēmējs00.00.189600.00.1980
        66Johans Ādams VeishauptsJohans Ādams VeishauptsSkolotājs05.02.174818.11.1830
        67Ernsts MahsErnsts MahsSkolotājs18.02.183819.02.1916
        68Aleksej SteckijAleksej SteckijPartiju biedrs, Domu biedrs15.01.189601.08.1938
        69Андрей АндреевАндрей АндреевPartiju biedrs30.10.189505.12.1971
        70Pēteris StučkaPēteris StučkaPartiju biedrs26.07.186525.01.1932
        71Пётр  МасловПётр МасловDomu biedrs27.07.186704.06.1946
        72Павел  ШтернбергПавел ШтернбергDomu biedrs00.00.186501.02.1920
        73Arvīds PelšeArvīds PelšeDomu biedrs07.02.189929.05.1983
        74Mieczysław KozłowskiMieczysław KozłowskiDomu biedrs13.01.187603.03.1927
        75Иван  КсенофонтовИван КсенофонтовDomu biedrs28.08.188423.03.1926
        76Aleksejs RikovsAleksejs RikovsDomu biedrs25.02.188115.03.1938
        77Maksims ĻitvinovsMaksims ĻitvinovsDomu biedrs17.07.187631.12.1951
        78Степан КиселёвСтепан КиселёвDomu biedrs10.01.193818.07.2002
        79Roza LuksemburgaRoza LuksemburgaDomu biedrs05.03.187115.01.1919
        80Grigorij ZinovevGrigorij ZinovevDomu biedrs23.09.188325.08.1936
        81Lev KamenevLev KamenevDomu biedrs18.07.188325.08.1936
        82Wladimir BurzewWladimir BurzewPretinieks17.11.186221.08.1942
        83Andrejs VišinskisAndrejs VišinskisPretinieks10.12.188322.11.1954
        84Leonid SerebrjakovLeonid SerebrjakovPretinieks11.06.188801.02.1937
        85Vladislavs SikorskisVladislavs SikorskisPretinieks20.05.188104.07.1943
        86Георгий  ПлехановГеоргий ПлехановPretinieks11.12.185630.05.1918

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        14.09.1917 | Krievija tiek pasludināta par republiku

        Pievieno atmiņas

        07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā

        Pievieno atmiņas

        08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju

        Pievieno atmiņas

        10.11.1917 | Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"

        Об уничтожении сословий и гражданских чинов

        Pievieno atmiņas

        06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Viskrievijas Ārkārtas komisija

        Pievieno atmiņas

        18.01.1918 | Krievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbību

        Pievieno atmiņas

        27.01.1918 | Красный и кровавый террор большевиков в Евпатории

        Pievieno atmiņas

        23.02.1918 | 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena"

        Pievieno atmiņas

        03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        08.03.1918 | Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Pievieno atmiņas

        15.05.1918 | Beidzās Pilsoņu karš Somijā

        Pievieno atmiņas

        26.05.1918 | Gruzija pasludina neatkarību

        Gruzija pasludināja neatkarību no cariskās Krievijas. Taču 3 gadu laikā to iekaroja un okupēja Padomju Krievijas karaspēks un inkorporēja savā (formāli- PSRS) sastāvā.

        Pievieno atmiņas

        17.07.1918 | Ipatjeva namā boļševiki noslepkavo visu Krievijas cara Nikolaja II ģimeni

        Pievieno atmiņas

        30.08.1918 | Fanija Kaplane izdara atentātu pret Ļeņinu

        Ukraiņu ebrejiete Feiga Roitblate vairāk ir pazīstama ar savu pseidonīmu Fanija Kaplāne 1918.gada 30.augustā pēc kārtējā mītiņa kādā rūpnīcā veic atentātu pret Ļeņinu.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Начало Красного террора

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Pievieno atmiņas

        14.12.1918 | S. Petļuras vadītie spēki ieņem Kijevu un izveido Ukrainā "Direktoriju"

        Pievieno atmiņas

        16.12.1918 | Hibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1919 | "VĀK lēmums par cara ģimenes locekļu likvidāciju"

        Pievieno atmiņas

        14.02.1919 | Poļu—padomju karš

        Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās pēc Brestļitovskas miera līguma anulēšanas 1918. gada novembrī un beidzās ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.

        Pievieno atmiņas

        06.03.1919 | Podczas kongresu w Moskwie utworzono Komintern.

        Międzynarodówka Komunistyczna (zwana także III Międzynarodówką), w skrócie Komintern (od ros. Коммунистический интернационал, Kommunisticzeskij internacyonał) – międzynarodowa organizacja, która powstała z inicjatywy Lenina w Moskwie, w dniach 2–6 marca 1919. Została ona założona przez 19 partii komunistycznych, a wśród nich także Komunistyczną Partię Polski.

        Pievieno atmiņas

        16.04.1919 | Poļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiem

        Pievieno atmiņas

        03.05.1919 | Beidzas Bavārijas Mīlas revolūcija. Bavārijas padomju republika

        Pievieno atmiņas

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10.jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        26.12.1919 | Krievijas Tautas komisāru padome pieņem dekrētu par analfabētisma likvidāciju Krievijā

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        02.02.1920 | Tartu rahuleping

        Pievieno atmiņas

        09.05.1920 | Manifestācija Kijevā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēka

        Pievieno atmiņas

        11.08.1920 | Latvijas—Krievijas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        06.10.1920 | В Кремле встретились английский писатель-фантаст Герберт Уэллс и Владимир Ленин

        Pievieno atmiņas

        26.01.1921 | Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana

        Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem.

        Pievieno atmiņas

        31.01.1921 | Zemnieku sacelšanās pret padomju varu Sibīrijā

        Pievieno atmiņas

        11.02.1921 | Sarkanā Armija iebrūk Gruzijā

        Pievieno atmiņas

        25.02.1921 | Krievijas Sarkanā armija okupē Gruziju

        Pievieno atmiņas

        18.03.1921 | Rīgas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        18.04.1921 | Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē

        Pievieno atmiņas

        02.08.1921 | Голод в Поволжье

        Pievieno atmiņas

        10.08.1921 | Communist acts of genocide: Killing 2 million Tatars in 1921–22 famine in Tatarstan

        Pievieno atmiņas

        03.04.1922 | Staļins kļūst par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus

        Pievieno atmiņas

        31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

        Pievieno atmiņas

        06.11.1991 | Krievijas prezidents Boriss Jeļcins izdeva rīkojumu par kompartijas darbības pārtraukšanu Krievijas Federācijas teritorijā

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        08.12.2013 | Kijevā nogāzts Ļeņina piemineklis

        Eiromaidana gaitā tika nogāzts Ļenineklis. Komunisti sola pieminekli atjaunot. Gada laikā, līdz 6/12/2014, Ukrainā tika nogāzti kopā 504 Ļeņina pieminekļi, bet 1700 vēl nenojaukti

        Pievieno atmiņas

        Birkas