Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
7Personu saraksts
Notikumi:
111Notikumu saraksts
Datums:
05.12.1918
Papildu lauki

Lai gan Krievijas lielinieki ar Ļeņinu vadībā publiski deklarēja "tautu pašnoteikšanās tiesības" un no Baltijas teritorijām Krievijas impērijas mantiniece - "Padomju Krievija" bija atteikusies, faktiski tas bija māņu gājiens, jeb, kā mūsdienās teiktu- "tipiska Krievijas hibrīdkara propaganda".

1918. gada 3. martā Brestļitovskā (mūsdienās Bresta Baltkrievijā) starp Centrālajām lielvalstīm (līgumā — Četru valstu savienību) un boļševiku (lielinieku) pārvaldīto Krieviju tika noslēgts Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses). Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību Pirmajā pasaules karā. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība arī atteicās no tiesībām uz Krievijas Impērijas pēdējām - 18.-19.gs. okupētajām daļām- tagadējo Baltkrievijas (daļēji), Igaunijas, Latvijas (bez Latgales), Lietuvas, Polijas, Somijas un Ukrainas teritorijām. Vēlāko notikumu kontekstā interesants ir fakts, ka Brestļitovskas līguma delegācijas sastāvā darbojās arī Krievijas komunists Pēteris Stučka - pēc izcelsmes latvietis.

Faktiski lielinieki plānoja atgūt ne tikai visas savulaik Krievijas impērijas okupētās teritorijas, bet iegūt pat papildus zemes.

Izmantojot Vācijas vājumu pēc tajā notikušās revolūcijas, Padomju Krievija atsāka uzbrukumus saviem Rietumu kaimiņiem, - Somijai, Igaunija, Igaunijai, Lietuvai un Polijai, kuras visas jau bija atjaunojušas savu neatkarību no Krievijas okupācijas (kā Somija, vai Polija) vai izveidojušas jaunas valstis iepriekšējo hercogistu vai nacionālo teritoriju robežās. Taču šīs jaunās valstis nebijas spējušas izveidot spēcīgas armijas un politiski nostabilizēties, tāpēc Krievija plānoja sagrābt pēc iespējas lielākas teritorijas,- pat cerēja un "pasaules revolūciju". Vienlaikus ar ārējo uzbrukumu, lielinieki daudzviet izmantoja "noderīgos idiotus"- marksismu salasījušos skolotājus, nekur nestrādājošus "strādnieku pārstāvjus" jeb "profesionālos revolucionārus" u.c. populistus, kuri bija gatavi nodot savas valsts un savas tautas ideju par labu mācībai, kura spēj pastāvēt, tikai nemitīgi nogalinot pašpasludinātus ienaidniekus un arī tikai līdz brīdim, kamēr pieejami šo "ienaidnieku" labumi, kurus "sadalīt".

1918. gada 18.–19. novembrī, dienu pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, Krievijas lielinieku inspirēti Maskavā (Krievijā) sanāca "Latvijas sociāldemokrātiskās partijas" delegāti, kuri savā XVII konferencē pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā bija rakstīts:

"Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvdaļa."  

Faktiski tas bija krievu boļševiku partijas māņu gājiens,- kā savās piezīmēs par šo jautājumu atzīmējis Staļins, kāpēc nebūtu pareizi Latviju padarīt uzreiz par Krievijas daļu, bet atsevišķu veidojumu:

"būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

Respektīvi,- pretēji pašā Latvijā daudzu partiju pārstāvju proklamētai neatkarīgai Latvijas demokrātiskai republikai, ārpus tās robežām bariņš vienas radikālas partijas pārstāvju, bijušās impērijas iespaidoti, nolēma Latviju atgriezt Krievijas sastāvā.

Krievijā, atkāpjoties no vācu armijas uzbrukuma, tobrīd atradās ievērojams latviešu, tai skaitā apbruņotu strēlnieku daudzums, un lieliniekiem veikli izmantojot marksisma un nacisma propagandas miksli ("par strādnieku-zemnieku tiesībām" (kuras neplānoja piešķirt) un mītu par "700 gadu vācu jūgu" (lai gan Vidzeme 208 gadus, bet Kurzeme- 123 gadus jau sen atradās 'krievu jūgā)), boļševikiem izdevās pārliecināt arī daudzus latviešu doties cīnīties pret savām tiesībēm un pret savu jauno valsti. 

Jau 1918. gada 5. decembrī Latvijas teritorijā ienāca Krievijas Sarkanā armija, kuras sastāvā kopā ar krievu daļām no Pleskavas uzbrukumā devās 1., 4. un 6. latviešu strēlnieku pulks, bet no Daugavpils- 2. un 3. latviešu strēlnieku pulks.

Vācijas valdības pārstāvis Augusts Vinnigs paziņoja, ka Vācijas karaspēks Rīgu atstās un jau 1919. gada 1. janvārī lielākā daļa vācu iestāžu Rīgu bija pametusi.

1919. gada 2. janvārī plkst. 7.00 Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība un tai lojālā Studentu rota vilcienā atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu.

Pārējās Pagaidu valdības karaspēka vienības pulkveža O. Kalpaka pakļautībā atkāpās no Rīgas 3. janvāra rītausmā.

Imitējot "kvazineatkarīgas Latvijas politiku", tikai 1919. gada 4. janvārī  ar Krievijas Revolucionārās kara padomes (!) lēmumu izveidoja "LSPR armiju", kuru līdz martam vadīja tā laika Krievijas (!) bruņoto spēku virspavēlnieks Jukums Vācietis. Zīmīgi, ka jau pēc pāris mēnešiem, kad Krievijas Sarkano armiju izdevās sakaut vairākās nozīmīgās kaujās, Vācieti no virspavēlnieka amata atcēla un LPSR hibrīdarmija nonāca atpakaļ tiešā Krievijas Sarkanā armijas sastāvā.

Armija, kas sastāvēja no Sarkanajiem Latviešu strēlniekiem un citām Sarkanās armijas daļām, ātri vien ieņēma lielāko daļu Latvijas teritorijas, atstājot Kārļa Ulmaņa, pēc 1919. gada 16. aprīļa apvērsuma Andrieva Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības kontrolē vienīgi Kurzemes teritoriju uz rietumiem no Ventas.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
2Tallinā tiek pārvietots Bronzas kareivisTallinā tiek pārvietots Bronzas kareivis27.04.2007lv, pl, ru
3Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
4Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
550 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
6Ukraina deklarē neatkarību no PSRSUkraina deklarē neatkarību no PSRS24.08.1991en, lv, pl
7Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusuLatvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu21.08.1991lv, pl
8Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991en, lv, pl, ru
9Padomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet UngārijuPadomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet Ungāriju19.06.1991en, lv
10
Aptauja par Latvijas neatkarību03.03.1991en, lv
11Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanuLatvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu15.01.1991lv
12Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācijaNotiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija13.01.1991lv
13Tiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarībaTiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarība08.05.1990lv
14Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
15Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 10.07.1986lv
16Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
17
Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
18LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā 24.04.1949lv
19Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma  apriņķa teritorijā”Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma apriņķa teritorijā”12.12.1947lv
20LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiemLPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem22.03.1947lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis LencmanisJānis Lencmanis29.11.188107.03.1939lv, ru
    2Rūdolfs EndrupsRūdolfs Endrups20.06.187815.03.1938en, lv, ru
    3Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    4Jukums VācietisJukums Vācietis23.11.187328.07.1938en, lv, ru
    5Valters Henrijs KovansValters Henrijs Kovans11.06.187114.02.1956en, lv
    6ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    7Pēteris StučkaPēteris Stučka26.07.186525.01.1932lv, ru
    Birkas