Kārlis Ulmanis

Kārlis Ulmanis dzimis tagadējā Bērzes pagasta “Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) ģimenē kā trešais dēls.

Mācījās Bērzes pagastskolā (1886-1889), Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1889-1895), Jelgavas valsts reālskolā (1895-1896).

Lekcija par bijušo premjeru Kārli Ulmani

1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus Tapiavā (agrākajā Austrumprūsijā) un studēja lauksaimniecību Cīrihes Politehniskajā institūtā (1902-1903) un Leipcigas lauksaimniecības institūtā (1903-1905), kur ieguva agronoma izglītību.

1905. gada revolūcijas laikā Kārlis Ulmanis par savu sabiedrisko darbību no 1905. gada decembra līdz 1906. gada maijam bija ieslodzīts Pleskavas cietumā.

Pēc atbrīvošanas viņš devās uz Vāciju, kur strādāja par skolotāju Annabergas lauksaimniecības skolā Saksijā (1907), pēc tam devās uz ASV, kur studēja Nebraskas universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā (1908-1909), pēc kuras beigšanas bija piensaimniecības īpašnieks Teksasā.

Latvija. Ulmaņlaiki. 1 sērija (1918.gads)

1913. gadā K. Ulmanis atgriezās Latvijā un strādāja par agronomu lauksaimnieku biedrībā Valmierā un žurnāla "Zeme" redaktoru (1914-1916).

Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc Februāra revolūcijas 1917. gada aprīlī viņš bija Latviešu Zemnieku savienības dibināšanas iniciators un tās priekšsēdētājs.

Ievēlēts Vidzemes guberņas Pagaidu zemes padomē, kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra Andreja Krastkalna vietnieku.

Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par Latviešu palīdzības komitejas valdes locekli un tās priekšsēdētāja A. Krastkalna vietnieku.

1918. gada 17. novembrī viņš kā Latviešu Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Tautas padomes veidošanā un 18. novembrī tika ievēlēts par Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidentu. Latvijas brīvības cīņu laikā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību pārcelās uz Liepāju, kur Aprīļa puča rezultātā tika atstādināts no varas un uz uz laiku patvērās uz kuģa "Saratov".

Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas viņš atguva varu un vadīja Latvijas pagaidu valdību Bermontiādes un Latgales atbrīvošanas cīņu laikā.

Pēc kara beigām Kārlis Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts no Latviešu Zemnieku savienības. Viņš atkārtoti bija Latvijas Ministru prezidents, pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi viņš bija arī Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), Valsts zemes bankas padomes loceklis (1925-1927).

1934. gada 15. maijā K. Ulmanis kā Ministru prezidents un ārlietu ministrs izdarīja valsts apvērsumu, pēc kura tika atlaista Latvijas Republikas Saeima un izveidota autoritāra iekārta.

Vadoņa Kārļa Ulmaņa runa " Viens likums visiem..."

No 1936. gada aprīļa līdz 1940. gada 20. jūnijam viņš nedemokrātiskā veidā sevi apstiprināja un pildīja Valsts un Ministru prezidenta amatus.

Vienlaikus, izmantojot savu oratora talantu, gan slavinošos medijus, gan objektīvus faktorus, kā ekonomisko izaugsmi pēc 30-to gadu krīzes, Ulmanis bija ļoti populārs vienkāršajā tautā, turklāt neatkarīgi no nacionālās piederības.

1940. gada 22. jūlijā, pēc padomju okupācijas,  K. Ulmani apcietināja un deportēja uz PSRS, kur viņš tika nometināts Vorošilovskā (tagad Stavropole).

Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS viņu 1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 1941. gada 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā.

1942. gada 1. augustā, sakarā ar Vācijas karaspēka tuvošanos, ieslodzīto Kārli Ulmani tika pavēlēts cauri Vidusāzijai pārvietot uz Krasnojarskas cietumu Sibīrijā.

Pēc pārvešanas Kaspijas jūrai viņa veselības stāvoklis pasliktinājās un viņš nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī.

Apbalvojumi:

  • Lāčplēša kara ordeņa 3. šķira,
  • Triju zvaigžņu ordeņa 1. šķira,
  • Viestura ordeņa 1. šķira,
  • Atzinības krusta 1. šķira,
  • Francijas Kara krusts,
  • Polijas Baltā Ērgļa ordeņa 1. šķira,
  • Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira,
  • Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķira,
  • Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķira,
  • Polijas Polonia Restituta ordeņa 1. šķira,
  • Beļģijas Leopolda I ordeņa 1. šķira,
  • Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa 1. šķira,
  • Zviedrijas Vāzas ordeņa 1. šķira,
  • Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķira,
  • Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķira,
  • Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķira,
  • Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķira,
  • Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķira,
  • Vatikāna Pāvesta Pija IX ordeņa 1. šķira,
  • Francijas Goda leģiona ordeņa 5. un 1. šķira,
  • Igaunijas Brīvības krusta 3. šķiras 1. pakāpe,
  • Lietuvas Vitauta Dižā ordeņa 1. šķira.
  • Latvijas Universitātes Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes goda doktors (1934),
  • Mazpulku virsvadonis,
  • Studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda filistrs.

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, nekropole.info

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Indriķis UlmanisTēvs00.00.183600.00.1883
        2Lizete UlmaneLizete UlmaneMāte08.03.183709.08.1925
        3Jānis UlmanisJānis UlmanisBrālis00.00.186300.00.1936
        4Indriķis UlmanisIndriķis UlmanisBrālis00.00.186800.00.1923
        5
        Emīlija UlmaneMāsa00.00.186400.00.1864
        6
        Paulīne UlmaneSvaine00.00.1942
        7Antonija LūkinaAntonija LūkinaDraugs13.10.187602.01.1942
        8Fricis MendersFricis MendersDarba biedrs20.08.188501.04.1971
        9Alfreds BērziņšAlfreds BērziņšDarba biedrs21.10.189914.09.1977
        10Pēteris JuraševskisPēteris JuraševskisDarba biedrs04.04.187210.01.1945
        11Andrejs KurcijsAndrejs KurcijsDarba biedrs01.10.188423.02.1959
        12Juris PabērzsJuris PabērzsDarba biedrs30.07.189122.04.1961
        13Jānis  GoldmanisJānis GoldmanisDarba biedrs09.09.187518.11.1955
        14Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsDarba biedrs07.02.188810.07.1964
        15Andrejs PetrevicsAndrejs PetrevicsDarba biedrs21.06.188304.07.1939
        16Vilhelms MuntersVilhelms MuntersDarba biedrs25.07.189811.01.1967
        17Pēteris BlausPēteris BlausDarba biedrs23.08.190006.01.1971
        18Augusts TentelisAugusts TentelisDarba biedrs23.11.187619.01.1942
        19Heinrihs fon ŠtriksHeinrihs fon ŠtriksPaziņa16.07.187310.09.1938
        20Emma BaltmaneEmma BaltmanePaziņa16.03.188216.12.1969
        21Gunārs MeierovicsGunārs MeierovicsPaziņa12.05.192011.02.2007
        22Vilis LācisVilis LācisPaziņa12.05.190406.02.1966
        23Мордехай ДубинМордехай ДубинPaziņa00.00.188916.09.1956
        24Arturs KrodersArturs KrodersDarba devējs, Domu biedrs28.03.189225.08.1973
        25Arveds BergsArveds BergsDarba ņēmējs, Domu biedrs13.09.187519.12.1941
        26Oskars KalpaksOskars KalpaksDarba ņēmējs06.01.188206.03.1919
        27Ludvigs  AdamovičsLudvigs AdamovičsDarba ņēmējs23.09.188419.08.1943
        28Fridrihs Zommers - VasarietisFridrihs Zommers - VasarietisDarba ņēmējs18.02.188124.09.1972
        29Kristaps CīrulisKristaps CīrulisSkolotājs20.01.184520.05.1940
        30Alberts KviesisAlberts KviesisPartiju biedrs22.12.188109.08.1944
        31Andrievs NiedraAndrievs NiedraPartiju biedrs08.02.187125.09.1942
        32Jānis ĶīselisJānis ĶīselisDomu biedrs22.03.189700.00.1941
        33Francis TrasunsFrancis TrasunsDomu biedrs16.10.186406.04.1926
        34Nikolajs KropotkinsNikolajs KropotkinsPretinieks06.06.187211.10.1937
        35Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsPretinieks, Cīņu biedrs08.12.186504.11.1946
        36Eduards AireEduards AirePadotais02.06.187628.05.1933
        37Jorģis ZemitānsJorģis ZemitānsPadotais23.02.187316.01.1928
        38Sergejs StaprānsSergejs StaprānsPadotais05.11.189625.09.1951
        39Aleksandrs PlensnersAleksandrs PlensnersPadotais25.04.189203.04.1984
        40Dāvids SīmansonsDāvids SīmansonsPadotais04.04.185913.01.1933
        41Jānis KauliņšJānis KauliņšCīņu biedrs10.07.188930.04.1942
        42Jozefs PilsudskisJozefs PilsudskisCīņu biedrs05.12.186712.05.1935
        43Valters Henrijs KovansValters Henrijs KovansCīņu biedrs11.06.187114.02.1956

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1905 | Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        08.03.1918 | Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Pievieno atmiņas

        15.03.1918 | Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"

        Pievieno atmiņas

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) nolēma izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Pievieno atmiņas

        18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības no Krievijas proklamēšana. Tiek apstiprināta K. Ulmaņa Pagaidu valdība

        Pievieno atmiņas

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Pievieno atmiņas

        07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pinvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Pievieno atmiņas

        02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu

        Pievieno atmiņas

        05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu

        Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Apstiprina P. Stučkas valdību

        Pievieno atmiņas

        16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

        Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Tiek izveidota A. Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas

        A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu

        Pievieno atmiņas

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Pievieno atmiņas

        06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

        1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10.jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Pievieno atmiņas

        28.09.1919 | Rīgā atklāta Latvijas Universitāte

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        17.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas armija sašauj Latvijas sabiedroto- britu kuģi HMS Dragon

        Britu kreiseris HMS Dragon atradās Daugavā, lai palīdzētu Latvijas valdībai aizsargāties pret Rietumkrievijas armijas krievu-vācu algotņiem Bermonta vadībā un krievu komunistu spēkiem Stučkas vadībā. Apšaudes rezultātā bojā gāja 9 un ievainoti- 4 britu jūrnieki

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu

        4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Pievieno atmiņas

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        11.04.1920 | Uz autoceļa Lubāna-Dzelzava notika neveiksmīgs atentāts pret Kārli Ulmani

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde. Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Pievieno atmiņas

        11.08.1920 | Latvijas—Krievijas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        26.01.1921 | Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana

        Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem.

        Pievieno atmiņas

        27.04.1921 | Pie Mežotnes pret ministru prezidentu K. Ulmani izdarīts atentāta mēģinājums

        Pievieno atmiņas

        01.02.1922 | Vācija atzīst Latviju de jure

        1920.gada pavasarī Latvija uzsāka miera sarunas ar Krieviju un Vāciju. Vācija jau pirmajā sarunu raundā piekrita atzīt Latviju de iure pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes lielvalstīm. Šī atzīšanas formula arī tika ietverta 1920.gada 15.jūlijā parakstītajā Pagaidu līgumā par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.

        Pievieno atmiņas

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Pievieno atmiņas

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Pievieno atmiņas

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Pievieno atmiņas

        24.12.1925 | Latvijas 8. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 2. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1925. gada 24. decembra līdz 1926. gada 6. maijam

        Pievieno atmiņas

        07.05.1926 | Latvijas 9. Ministru kabinets. A. Alberinga valdība

        Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 7. maija līdz 18. decembrim

        Pievieno atmiņas

        08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals

        Pievieno atmiņas

        27.03.1930 | Latvijas 13. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 3. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 27. marta līdz 5. decembrim

        Pievieno atmiņas

        09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis

        Pievieno atmiņas

        03.11.1933 | Herberts Cukurs pašizgatavotā lidmašīnā sasniedza bijušo Kurzemes koloniju Gambiju

        1933.gada 3.novembrī, pēc divu mēnešu sarežģīta lidojuma ar pašizgatavotu lidmašīnu Gambijā bija nolaidās latviešu aviators Herberts Cukurs.

        Pievieno atmiņas

        17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam

        Pievieno atmiņas

        15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā

        Pievieno atmiņas

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        12.09.1934 | Latvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas Antanti.

        Pievieno atmiņas

        22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1937 | "Pērkoņkrusta" atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani

        Pievieno atmiņas

        17.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

        Pievieno atmiņas

        05.10.1939 | Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

        Pievieno atmiņas

        15.10.1939 | Darbu sāk Latvijā pirmā lielā hidroelektrostacija - Ķeguma HES

        1939.gada 15.oktobrī, Ķeguma spēkstacijā iedarbināja tajā laikā Eiropā modernākās hidroelektrostacijas pirmo hidroagregātu ar 17,500 kW lielu jaudu.

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti

        Pievieno atmiņas

        07.07.1993 | Latvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR Prezidentu

        Pievieno atmiņas

        Birkas