Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs

Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs
Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
08.12.1865
Miršanas datums:
04.11.1946
Papildu vārdi:
Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs, Graf von der Goltz, Ridigers
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Aristokrāts, Grāfs, Militārpersona, karavīrs, Sabiedrisks darbinieks, Ģenerālis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Rīdigers fon der Golcs bija vācu ģenerālis, grāfs, 1919. gadā Rietumlatvijā un Lietuvas ziemeļos dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris.

Dzimis 1865. gada 8. decembrī Cillihavā (Züllichau), Brandenburgā, Vācijā, Golcas grāfa Gustava (1831.–1909.) ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru.

Dienestu uzsāka 1885. gadā kā fānjunkurs (Fahnenjunker) 1. kājnieku gvardes pulkā (1. Garderegiment zu Fuß).

Par Tēvzemi un Brīvību

Absolvējis Prūsijas karalisko Kara akadēmiju. Precējies ar Hannu Karolīnu fon Hasi (Hannah Caroline von Hase; 1873.–1941.), ģimenē dēls.

13 gadus dienējis ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu feldmaršala Hindenburga (Hindenburg) pakļautībā.

No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštāba Anglijas nodaļā.

 1. Pasaules kara laikā kā pulkvedis komandējis Rietumu frontē 76. Hamburgas kājnieku pulku (Infanterie-Regiment „Hamburg“ Nr. 76), piedalījies kaujās pie Marnas,

1916. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru.

1917. gada jūnijā sācis komandēt 37. kājnieku divīziju Austrumu frontē.

 1. Pasaules kara laikā komandējis 12. Zemessardzes (landvēra) divīziju.

 1918. gada sākumā iecelts par Dancigā saformētās Baltijas jūras divīzijas (Ostsee-Division) komandieri. Minētā divīzija 1918. gada aprīļa sākumā tika nosūtīta uz Somiju.

 15.05.1918. apbalvots ar Prūsijas Nopelnu ordeni (Pour le Mérite).

Kopā ar ģenerāli Karlu Gustavu Mannerheimu (Mannerheim) vadījis militārās operācijas pret lielinieku karaspēku Somijas pilsoņu kara laikā.

1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz Latviju, lai pārņemtu Kurzemē un Lietuvas ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa dzelzsdivizija un Baltijas landesvērs, komandēšanu. 

Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru.

Martā 6. rezerves korpusa daļas Golca vadībā iesaistījās Latvijas zemessardzes cīņās pret Latvijā iebrukušo Padomju Krievijas Sarakano armiju, kura pēc Rīgas ieņemšanas tika pārdēvēta par "LSPR armiju", lai nezinātājiem radītu priekšstatu, ka Latvijā iebrukusi nevis Krievija, bet notiek "pilsoņu karš' .

1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu, gāžot Ulmaņa valdību un vietā izveidojot A. Niedras valdību.

Pēc Krievijas vadīto marionešu - lielinieku izdzīšanas no Kurzemes un Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Golca komandētās A.Niedras Pagaidu valdības vienības jūnijā iesāka karadarbību pret Igaunijas nacionālo armiju un Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, kuras bija atbrīvojušas daļu Ziemeļlatvijas no Krievijas lielinieku spēkiem.

Pēc viņa komandēto spēku sakāves Cēsu kaujās saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto Strazdumuižas pamiera līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un 21. septembrī noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā.

Pakļaujoties Sabiedroto kategoriskajai prasībai, Vācijas pavēlniecība atsauca Golca štābu no Latvijas, un Golcs Latviju atstāja 1919. gada oktobrī.

1920. gada martā Golcs Vācijā piedalījās tā sauktajā Kapa pučā. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu.

No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas rezerves virsnieku savienību.

Baltikum Freikorps Denkmal Free corps Memorial

1920. gadā izdoti Golca memuāri — Meine Sendung in Finnland und im Baltikum —, kuros aprakstīta viņa militārā un politiskā darbība Somijā un Latvijā. Golca atmiņas ar mainītu nosaukumu 1936. gadā piedzīvoja atkārtotu izdevumu — Als politischer General im Osten.

Miris 1946. gada 4. novembrī Kinsegas muižā (Kinsegg), Bavārijā.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1
Liepāja, domestrādājislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Huberts GofsHuberts GofsPaziņa12.08.187018.03.1963
        2Heinrihs fon ŠtriksHeinrihs fon ŠtriksPaziņa16.07.187310.09.1938
        3Nikolajs KropotkinsNikolajs KropotkinsDomu biedrs06.06.187211.10.1937
        4Kārlis UlmanisKārlis UlmanisPretinieks, Cīņu biedrs23.08.187720.09.1942
        5Andrievs NiedraAndrievs NiedraCīņu biedrs08.02.187125.09.1942
        6Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensCīņu biedrs16.11.187303.04.1937
        7Pāvels Bermonts - AvalovsPāvels Bermonts - AvalovsCīņu biedrs04.03.187727.12.1973
        8Karls Gustavs Emīls MannerheimsKarls Gustavs Emīls MannerheimsCīņu biedrs04.06.186727.01.1951

        06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas

        Pievieno atmiņas

        15.05.1918 | Beidzās "Pilsoņu karš" Somijā

        Pievieno atmiņas

        05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu

        Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

        Pievieno atmiņas

        16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

        Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

        Pievieno atmiņas

        26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Tiek izveidota A. Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Pievieno atmiņas

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas

        A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu

        Pievieno atmiņas

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu

        4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Pievieno atmiņas

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        03.12.1919 | Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu

        Pievieno atmiņas

        Birkas