Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta ordeņa I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā - Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Dzimis Skrīveru pagastā. 1892. gadā absolvējis Mītavas reālskolu eksternā ar savvaļnieka eksāmeniem. 1897. gadā absolvējis Viļņas karaskolu un uzsāka dienestu kā jaunākais virsnieks Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, Rīgā. 1914. gada aprīlī kļuva par kapteini.

1. Pasaules kara laikā kapteinis Zemitāns karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā. Par nopelniem saņēmis Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem.

1915. gada sākumā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī.

Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā iesaistās aizsardzības ministra Jāņa Zālīša organizētajās pirmajās Latvijas militārajās vienībās, t.s. Rīgas apsardzības rotās, kļūstot par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri.

1919. gada 7. janvārī Zemitānu Pagaidu valdība nosūtīja uz Igauniju kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divizijas štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini J.Zemitānu. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un kontrole pār komandantūrām, kas bija izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes daļā.

1919. gada 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, 13. martā — par pulkvedi. Zemitāns bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, kurš strikti nosodīja 1919. gada 16. aprīļa vācu karaspēka īstenoto Liepājas puču, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

Piemineklis Jorģim Zemitānam Rīgā, Zemitāna laukumā

1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. Sakarā ar neveiksmīgo armijas vadīšanu Bermontiādes sākumā, šajā amatā viņu nomaina Mārtiņš Peniķis.

Pēc atstādināšanas Zemitāns pāris gadu pildīja tā sauktos goda amatus: vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Miris 1928. gada 16. janvārī Rīgas Kara slimnīcā no audzēja smadzenēs.

 

Avots: lkok.com, historia.lv, Wikipedia

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Dāvids SīmansonsDāvids SīmansonsKomandieris04.04.185913.01.1933
        2Jānis ČaksteJānis ČaksteKomandieris14.09.185914.03.1927
        3Kārlis UlmanisKārlis UlmanisKomandieris23.08.187720.09.1942
        4Fridrihs Zommers - VasarietisFridrihs Zommers - VasarietisPadotais18.02.188124.09.1972
        5Voldemārs OzolsVoldemārs OzolsCīņu biedrs17.10.188412.07.1949
        6Ernsts PedersErnsts PedersCīņu biedrs10.02.187924.06.1932

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

        1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10.jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        17.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        Birkas