Doroteja de Taleirāna-Perigora

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.08.1793
Miršanas datums:
19.09.1862
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
fon Bīrona
Papildu vārdi:
Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan), dzim. fon Bīrona (von Biron)
Kategorijas:
Muižnieks, Sabiedrisks darbinieks, Saistīts ar Latviju
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna, dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Dzimusi 1793. gadā, kad hercogiene jau bija pametusi hercogisti (daudzi laikabiedri par viņas tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika un dzīvoja pie hercogiens, audzinot mazo Doroteju).

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Sagānas pilī, bet Doroteja uzauga pie mātes un grāfa Batovska Lēbihavā, Tannenfeldas pilī.

Kurzemes princesei Dorotejai bija tikai piecpadsmit gadu, kad 1808. gadā cara Aleksandra I un Taleirāna kopīga spiediena dēļ Kurzemes hercogiene piekrita izdot meitu par sievu Napoleona ministra brāļadēlam  grāfam Edmonam de Taleirānam -Perigoram.

Kāzas ar grāfu Edmonu de Taleiranu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord) notika 1809. gada 21. aprīlī. Laulībā piedzima 4 bērni:

Napoleons Luijs (1811.–1898.)

Doroteja (1812.-1814.)

Aleksandra (1813.–1894.)

Paulīne (1820.-...)

Tūlīt pēc kāzām vīrs devās dienestā un kopā ar sievu pavadīja maz laika.

Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824

Kad Taleirāns bija kļuvis par Francijas ārlietu ministru Luija XVIII valdībā, viņš aizveda brāļadēla sievu uz Vīnes kongresu. Valdniekus un diplomātus apbūra jaunās sievietes skaistums, valdzinājums, inteliģence un izglītotība.

Lepnums un pieķeršanās, ko Taleirāns nepārtraukti izrādīja pret savu četrdesmit gadu jaunāko radinieci, lika rasties aizdomām, ka viņš ir viņas mīļākais, lai gan patiesībā viņš bija Kurzemes hercogienes-Annas Bīrones-  neapšaubāmi vienīgās sievietes, ko viņš jebkad mīlējis, mīļākais

Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Avoti: wikipedia.org, Mišelīna Dipu , "Dino hercogiene", V. Rudzītes tulkojums

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pēteris fon BīronsPēteris fon BīronsTēvs15.02.172413.01.1800
        2Anna  Doroteja fon BīronaAnna Doroteja fon BīronaMāte03.02.176120.08.1821
        3Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordMeita29.12.182012.10.1890
        4Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaMāsa24.06.178311.04.1876
        5Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaMāsa08.02.178129.11.1839
        6Kārlis Johans Frīdrihs fon  MēdemsKārlis Johans Frīdrihs fon MēdemsOnkulis23.03.176209.12.1827
        7Elīzabete (Elīza) fon der RekeElīzabete (Elīza) fon der RekeTante20.05.175413.04.1833
        8Šarls Taleirāns- PerigorsŠarls Taleirāns- PerigorsSvainis02.02.175417.05.1838
        9Ernests fon BīronsErnests fon BīronsVectēvs23.11.169028.12.1772
        10Marie de Castellane, princess RadziwillMarie de Castellane, princess RadziwillMazmeita19.02.184010.07.1915

        04.11.1794 | Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

        Pievieno atmiņas

        26.04.1795 | Krievija pievieno sev Kurzemes hercogisti

        Pievieno atmiņas

        14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni

        Pievieno atmiņas

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Pievieno atmiņas

        27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

        Pievieno atmiņas

        Birkas