Edvards Treimanis Zvārgulis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.10.1866
Miršanas datums:
08.04.1950
Papildu vārdi:
Zvārgulis, Zvārguļu Edvarts, Eduards
Kategorijas:
Izdevējs, Krievijas Domes deputāts, Literāts, Politiķis, Rakstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
E. Treimaņa-Zvārguļa kapa vieta Leukādijās

Edvards Treimanis–Zvārgulis (īstajā vārdā Edvards Treimanis); bija latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs. Krievijas impērijas Otrās Valsts domes deputāts (1907).

Dzimis 1866. gada 2. oktobrī Priekuļu pagasta Rauguļos krodzinieka Jāņa Treimaņa ģimenē. Mācījās kopā ar Eduardu Veidenbaumu Cēsu draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā, pēc kuras beigšanas strādāja Cēsīs par ierēdni.

No 1890. gada bija arhivāra palīgs Rīgas apgabaltiesā, līdztekus piedalījies sabiedriskajā darbā un teātra izrādēs kā aktieris un kuplejists.

Pēc Eduarda Veidenbauma nāves (1892) E. Treimanis 1896. gadā sagatavoja publicēšanai viņa dzejoļu krājumu "Dzejas". Izdeva arī savus dzejoļu krājumus "Sāpēs un smaidos" (1896-1897) un "Grēcinieka sirds" (1899).

Zodiaks - Taisnība (Mikrofons 1989)

1900. gadā E. Treimanis atgriezās dzimtajā pagastā un uzcēla savrupmāju "Leukādija" pie Raunas ietekas Gaujā. Publicēja dzejoļu krājumus, rakstīja lugas un sacerējumus prozā, tulkoja, nodarbojās ar žurnālistiku. Viņa dzejoļus iespieda latviešu laikrakstos un žurnālos. 1901. gadā iznāca Edvarda Treimaņa sastādītais latviešu rakstnieku darbu kopojums "Burtnieks".

Ar grāmatām "Ardievas jaunībai" (1903) un "Vientulība" (1905) viņš kļuva par vienu no sava laika populārākajiem rakstniekiem.

Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas 1907. gada 6. februārī viņu ievēlēja Krievijas impērijas Otrajā Valsts domē, no maija darbojās Konstitucionāli demokrātiskās frakcijas autonomistu grupas latviešu kopā. Bija Domes komisijā par personas neaizskaramības jautājumiem, uzstājās debatēs par lauka kara tiesām un palīdzību bezdarbniekiem.

Pēc Valsts Domes atlaišanas 1907. gada junijā viņš atgriezās dzimtenē.

No 1907. līdz 1909. gadam viņš izdeva E. Veidenbauma "Kopotus rakstus" sešos sējumos ar paša sarakstīto pirmo plašāko dzejnieka biogrāfiju.

1909. gadā E. Treimanis izdeva savu dramatisko dzejojumu “Milda” un Cēsīs atvēra grāmatu veikalu, bet neveiksmīgas tirdzniecības dēļ to drīz pārdeva.

Par E. Veidenbauma apcerējuma "Gabals iz tautsaimniecības" publicēšanu (1908) viņam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu, ko viņš izcieta 1910.-1911. gadā un sarakstīja lirisku dienasgrāmatu "Cietuma rozes". Pēc izlaišanas no cietuma sastādīja "Zvārguļa Zobgala kalendāru" (1910–1913).

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, tad uz Kaukāzu. Latvijā atgriezās 1917. gadā un savās mājās Leukādijā turpināja nodarboties vienīgi ar rakstniecību. Mūža otrajā pusē iznāca vēl septiņas Edvarda dzejoļu grāmatas, "Kopoti raksti" 5 sējumos (1924-1926).

Miris 1950. gada 8. aprīlī Priekuļu ciema "Leukādijās", apbedīts turpat. 

Pēc viņa nāves tika izdotas darbu izlases "Dziesminieka sirds" (1959) un "Kur Gauja ar Raunu tiekas" (1978).

Edvards Treimanis bija Eduarda Veidenbauma skolas biedrs un gara radinieks, tomēr reti kad spējis atraisīties no publicistikas, patosa un retorikas. Labāk viņam padevās satīriskā un humoristiskā dzeja. Populāra kļuvusi Ērika Ķiģeļa dziesma "Zīlīte" un Jāņa Lūsēna "Taisnība" ar viņa vārdiem.

***

Piezīmju lauki: No B. Spales rokrakstu fonda.

Avoti: news.lv, lnb.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Leukādijas, E. Treimaņa-Zvārguļa dzimtas muzejsLeukādijas, E. Treimaņa-Zvārguļa dzimtas muzejsbūvējis00.00.190500.00.1930Kopā ar K. Veidenbaumulv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis VeidenbaumsKārlis VeidenbaumsDraugs04.03.186504.11.1901
        2Eduards VeidenbaumsEduards VeidenbaumsSkolasbiedrs03.10.186724.05.1892
        3Jānis ČaksteJānis ČaksteDarba biedrs14.09.185914.03.1927
        4Augusts ApsītisAugusts ApsītisStudents14.08.188031.03.1932

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        27.04.1906 | Pirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbu

        [apraksts tapšanas stadijā] Pastāv līdz 9/7/1906, līdz to atlaida Nikolajs II

        Pievieno atmiņas

        20.02.1907 | Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums

        Pievieno atmiņas

        Birkas