Gunārs Piesis
- Dzimšanas datums:
- 19.07.1931
- Miršanas datums:
- 09.02.1996
- Mūža garums:
- 64
- Dienas kopš dzimšanas:
- 34215
- Gadi kopš dzimšanas:
- 93
- Dienas kopš miršanas:
- 10633
- Gadi kopš miršanas:
- 29
- Tēva vārds:
- Nikolajs
- Papildu vārdi:
- Гунарс Пиесис
- Kategorijas:
- Kinorežisors, Scenārists
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
Gunārs Piesis (dzimis 1931. gada 19. jūlijā, miris 1996. gada 9. februārī) bija latviešu mākslas un dokumentālo filmu kinorežisors un kinoscenārists. Latviešu pasaku filmu meistars.
mākslas filma "Sprīdītis"
Gunārs Piesis dzimis 1931. gada 19. jūlijā, Rīgā. 1955.gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās skulptūras nodaļu. Devies uz Maskavu un iestājies Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtā režisoru fakultātē, kuru absolvēja 1962. gadā. Pēc mācībām uzsāka darbu Rīgas Kinostudijā.
Pēc debijas aktierfilmas "Kārkli pelēkie zied" (1961) iznīcinošas oficiālās kritikas un aizliegšanas Piesis pievērsās kinožurnāliem kā kinodokumentālists un sižetu autors. Izcilākie dokumentālie darbi ir "Zemes atmiņa", "Svjatoslavs Rihters" un krāšņo "Rīgas parki".
Gunārs Piesis pie spēlfilmu režijas atgriezās 1971. gadā, kad uzņēma filmu "Nāves ēnā", kas guva pozitīvas atsauksmes. Piesis specializējās literāro darbu, pasaku un dabas filmu ekranizācijā. Viņš ir arī vairāku savu filmu scenāriju autors. Spēlfilma "Pūt, vējiņi!", kas uzņemta pēc Raiņa dzejas lugas motīviem, kļuva par Vissavienības festivāla laureātu 1974. gadā, bet jauniešu drāma "Tavs dēls" 1979. gadā. Īpaši veiksmīga bija Annas Brigaderes pasaku lugas "Sprīdītis" ekranizācija. Šis kopdarbs ar Čehoslovākijas Barrandov Studio ieguva apbalvojumus bērnu filmu festivālā Tallinā un Vissavienības kinofestivālā Tbilisi (abas 1987. gadā), kā arī Starptautiskajā bērnu un jauniešu filmu festivālā Buenosairesā (1988).
1990. gadā dēļ galīgi pilnīgas kinostudijas darba pārtraukšanas, palika bez darba. Miris Rīgā, 1996. gadā.
wikipedia
GRĀMATA: "Talantīgs, interesants, kašķīgs" (2003.g.) par kino leģendu - cilvēku, kam ir paliekoša vieta Latvijas kultūrā. To sarakstījusi žurnāliste Dzidra Sondore, skolas biedre 2.pasaules kara evakuācijā Krievijā.
Avoti: wikipedia.org