Jānis Seskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.05.1877
Miršanas datums:
10.07.1943
Papildu vārdi:
Янис Сескис
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Sūtnis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jānis Seskis bija Latvijas diplomāts, skolotājs, piedalījies 1905. gada revolūcijā, karavīrs Krievijas armijā.

Jānis Seskis dzimis Vaives pagastā lauksaimnieka ģimenē. 

1897. gadā Cēsīs kā autodidakts nokārtoja tautskolotāja pārbaudījumus, un strādāja par skolotāju Straupē.

Piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos, par ko aizmuguriski piespriests nāves sods. 

1906. gada sākumā devās emigrācijā uz Šveici, kur studējis Bāzeles universitātē.

No 1910. līdz 1913. gadam strādāja par skolotāju Parīzē, Francijā.

1913. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, un strādāja Ventspilī par avīzes "Ventspils Apskats" redaktoru.

Sākoties Pirmajam Pasaules karam, Seskis tika iesaukts Krievijas armijā. Veselības stāvokļa dēļ netika sūtīts uz fronti, bet dienēja gvardes Preobraženskas pulkā Sanktpēterburgā kā rakstvedis.

Pēc Februāra revolūcijas Jānis Seskis tika atzīts karadienestam nederīgs, un 1917. vasarā atgriezās Latvijā.

Pēc Krievijas Valsts Domes deputāta Jāņa Goldmaņa lūguma 1917. gada oktobrī atgriezās Petrogradā, lai izveidotu Latviešu Informācijas dienestu. 

29. novembrī —2. decembrī tika dibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), un Jānis Seskis ievēlēts par Ārlietu nodaļas sekretāru. Ārlietu nodaļa turpināja Informācijas dienesta darbu.

No 1918. līdz 1919. gadam Seskis piedalījās Parīzes miera konferencē.

No 1920. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim bija Latvijas pilnvarotais pārstāvis Šveicē. 

1921. gada aprīlī tika iecelts par Rezidējošo ministru.

No 1921. gada augusta bija sūtnis Igaunijā.

No 1929. gada oktobra līdz 1932. gada jūnijam bija sūtnis PSRS.

No 1932. gada decembra bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses nodaļas vadītājs.

No 1934. gada oktobra līdz 1940. gada februārim Jānis Seskis bija Latvijas ģenerālkonsuls Klaipēdā. 

1940. gada septembrī Seskis tika atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ.

1941. gadā Jānis Seskis tika apcietināts un izvests uz Krieviju. 

1941. gada 23. jūnijā PSRS AT Kara kolēģija piesprieda viņam nāvessodu, ko izpildītja 1943. gada 10. jūlijā Vjatkas soda nometnēs Kirovas apgabalā.

 Neskatoties uz Ārlietu ministrijas vairākkārtējiem pieprasījumiem, J. Seska apcietināšanas, pratināšanas un tiesāšanas lietu Krievijas Federācija Latvijas pusei līdz šim nav atdevusi.

 

  • Jānis Seskis, Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē - Atmiņas un apcerējumi, 1914.-1921.g. (Žīla Nulensa - bij. Francijas ministra un vēstnieka priekšvārds), izdots 1938.gadā Rīgā, A/S Valters un Rapa, 427.lpp., pārizdots 1991.gadā ar Elmāra Pelkaus priekšvārdu, Rīgā, Balta - Rīgas Paraugtipogrāfija. 343.lpp.;
  • Jānis SESKIS, Maximalisme et Tirailleurs lettons, Etude sociale et politique de J.Seskis, Petrograd,1918

 

 

Avoti: news.lv, mfa.gov.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Heinrihs RūsisPartiju biedrs00.00.188000.00.1941

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        Birkas